Foto: LETA

Par jauna starptautiskās lidostas "Rīga" termināļa piebūvi lēmumu varēs pieņemt pēc tam, kad kļūs skaidrs, kā turpmāk attīstīsies Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", pirmdien skaidroja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka lidostā vairāk nekā pusi pasažieru apkalpo "airBaltic", līdz ar to svarīgi esot saprast, kā pēc jaunā "airBaltic" vadītāja Martina Gausa iecelšanas amatā aviokompānija plānojusi darboties.

Pērn lidosta esot apkalpojusi vairāk nekā piecus miljonus pasažieru, un šādu skaitu lidosta esošajās telpās nevarot komfortabli apkalpot. Jaunais terminālis nav nepieciešams, ja pasažieru skaits pietuvojas trīs miljoniem pasažieru gadā, skaidroja Luhse.

Kā ziņots, jau iepriekš, pērnā gada rudenī, Luhse skaidroja, ka "airBaltic" finansiālās problēmas nobremzējušas starptautiskās lidostas "Rīga" termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem.

Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu).

Koncepts paredz Šengenas un ne Šengenas pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi, pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu, kā arī gaisa kuģu piestātņu ēkas paplašināšanu.
Kā ziņots, starptautiskā lidosta "Rīga" 2011.gadā apkalpojusi 5,1 miljonu pasažieru un tas ir par aptuveni 9% vairāk nekā 2010.gadā, liecina lidostas apkopotā statistiska.

2010.gadā lidostā tika apkalpoti 4,66 miljoni pasažieru.
"airBaltic" pērn pārvadājusi 3,35 miljonus pasažieru (no Rīgas, Viļņas un Tallinas), kas ir par 5% vairāk nekā 2010.gadā.

Kā iepriekš norādīja bijušais finanšu ministrs un ilggadējs "airBaltic" padomes loceklis Edmunds Krastiņš, "airBaltic" sagaida straujš reisu skaita samazinājums, jo, lai uzturētu pašreizējo lidojumu tīklu, nepieciešami vēl desmiti miljonu latu, kurus valsts kā īpašnieks, visticamāk, neieguldīs. Intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" viņš norāda, ka "valsts jau nekādus riskantus soļus nespers". "Nauda, visticamāk, netiks guldīta, un "airBaltic" pāries uz "Estonian Air" modeli. Tas nozīmē strauju reisu samazinājumu, jo kurš gan par pašreizējo tīklu maksās? Vajadzīgi ir desmitiem miljonu latu, lai izvēlētos citu variantu," skaidroja Krastiņš.

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem. Neatkarīgi no izlidošanas vietas "airBaltic" piedāvā ērtus savienojumus no sava Ziemeļu tranzītmezgla Rīgā uz galamērķiem aviokompānijas maršrutu tīklā Skandināvijā, Eiropā, NVS un Tuvajos Austrumos.

"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju. "airBaltic" flotē ir 34 lidmašīnas: sešas "Boeing 737-500", astoņas "Boeing 737-300", divas "Boeing 757-200", desmit "Fokker 50" un astoņas "Bombardier Q400Next Gen". "airBaltic" veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām - Rīgas, Viļņas un Tallinas.

"airBaltic" konsolidētie zaudējumi 2010.gadā bijuši 35,9 miljoni latu, bet apgrozījums - 204,4 miljoni latu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija. Savukārt provizoriskie dati liecina, ka 2011.gadā "airBaltic" strādājis ar vairāk nekā 60 miljonu latu zaudējumiem un 204 miljonu latu apgrozījumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!