Tāpēc ir ļoti svarīgi pāriet no haotiskas komunikācijas ar investoriem uz ļoti mērķtiecīgu, konkrētu, Latvijai piemērotu investoru uzrunāšanu un piesaistīšanu, šodien "Swedbank" Uzņēmējdarbības kompetences centra rīkotajā diskusijā par ārvalstu investoru piesaisti sacīja "Dalkia Latvia" vadītājs Guntars Kokorevičs.
"Mums sen diemžēl nav bijuši izcili veiksmes stāsti, tāpēc ir jākoncentrē visa uzmanība uz pievienoto vērtību radošu, uz eksporta tirgiem orientētu investoru piesaistīšanu, pretim nodrošinot gan darba spēku, gan infrastruktūru. Mums ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no ciniska un smagas konkurences tirgus par iespējami kvalitatīvāku investoru piesaisti," sacīja Kokorevičs.
Viņš uzsvēra, ka sen jau pagājis tas laiks, kad varēja sēdēt rokas klēpī salikuši, uzskatīt, ka Latvija ir sapņu zeme, kurā visi investori vēlas ieguldīt savu naudu. Patlaban reģionā no Polijas līdz Krievijai ir ārkārtīgi liela konkurence par katru eiro.
"Jāsaprot, ka ārvalstu kapitāls ir kā skaista staigule, kas atrodas tur kur ir labi un silti, taču tai ir tendence migrēt uz labāku un siltāku vietu," uzsvēra Kokorevičs.
Latvijā jāpārstāj cerēt, ka ārvalstu investīcijas būs tās, kuras atrisinās visas valsts problēmas un jābūt arī spēcīgiem vietējā kapitāla uzņēmumiem. Tāpat būtu jāsaprot, ka tie investori, kas nāk ar milzu projektiem, taču valstij izvirza minimālas prasības, ir avantūristi, kas cer uz ātru peļņu un pēc tam pametīs Latviju, norādīja Kokorevičs.
Viņš uzsvēra, ka lielākais traucēklis investoriem Latvijā ir pārlieku politizētā valsts un pārlieku lielā politikas klātbūtne biznesā, īpaši atsevišķās nozarēs. "Visādā citādā ziņā Latvija ir normāla un droša valsts, kurā investori jūtas pasargāti un droši par savu ieguldīto naudu. Arī birokrātija te nav lielāka kā citur - lai kāds Latvijas atkritumu apsaimniekošanas operators pamēģina sākt savu biznesu Parīzē vai Helsinkos, tad viņš sapratīs, ko nozīmē īsta birokrātija," uzsvēra Kokorēvičs.
"Dalkia Latvia" vadītājs norādīja, ka Latvijā ir ļoti daudz dažādu stratēģiju, taču no tām ir maz labuma, jo nevar saprast, kādu investoru Latvija gaida un vai tas vispār tiek gaidīts. "Investoram ir jāstrādā ar vienu noteiktu struktūru vai iestādi un pēc tam jau valsts tālāk risina visus jautājumus, kuri saistīti ar konkrētu pašvaldību, kurā investors vēlas ieguldīt līdzekļus kādā projektā," sacīja Kokorevičs.
"Investori jāuzrunā ļoti mērķtiecīgi, jo nopietnu investoru nav daudz, ne vairāk par pieciem līdz desmit un ar šiem dažiem arī ir kārtīgi jāstrādā," piebilda Kokorevičs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!