Tā viņš otrdien skaidroja tikšanās laikā ar Saeimas frakciju vadītājiem, kuri viesojās LDz, lai labāk iepazītos ar situāciju Latvijas lielākajā uzņēmumā, tā darbības riskiem un nākotnes attīstības plāniem, informēja LDz pārstāvis Māris Ozols.
Frakciju pārstāvji īpaši interesējās par pastāvošo dzelzceļa satiksmi ziemeļu-dienvidu koridorā jeb "RailBaltica I", kā arī par paredzamajām iespējām no Eiropas platuma sliežu ceļa "RailBaltica I" izbūves. Magonis norādīja, ka šis projekts būtu jāvērtē daudz sīkāk, lai būtu pārliecība par tā sniegtajām iespējām un iespējamiem riskiem, tomēr norādīja, ka kravas vilcienu kustība starp ziemeļiem un dienvidiem jau pašlaik var notikt ar pietiekamu ātrumu - 90 km/h. Savukārt, pasažieru satiksmei šis projekts būtu daudz lielāks ieguvums, ja vien tā izmaksas būtu samērojamas un pasažieru interese par vilcienu kustību šajā līnijā būtu pietiekama.
Magonis uzsvēra nepieciešamību novirzīt uzņēmuma peļņu dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanai, kā arī būtiskos ieguvumus, ko piedāvātu Latvijas maģistrālo dzelzceļa līniju elektrifikācija.
Atbildot uz "Vienotības" frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa paustajām bažām par Krievijas dzelzceļam daļēji piederošas pārvadājumu kompānijas "Euro Rail Trans" ienākšanas Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū, LDz prezidents norādīja, ka no jauna pārvadātāja ienākšana tirgū var nodrošināt ieguvumus LDz. "Latvijā jau šobrīd ir divi privātie pārvadātāji. Tagad būs trīs. Protams, LDz koncernam ir izdevīgāk, ja vairāk pārvadājumus veic mūsu meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", tomēr mēs iegūsim ieņēmumus no infrastruktūras izmantošanas maksas. Jo vairāk pa mūsu sliedēm brauks vilcieni, jo vairāk mēs iegūsim, jo mazāku mēs varēsim noteikt infrastruktūras maksu. Ja viņi piesaistīs jaunas kravas, no tā iegūs visa tranzīta nozare," skaidroja LDz prezidents.
Magonis arī aicināja deputātus izvērtēt iespēju atmaksāt dzelzceļa nozarei pārvadātāju samaksāto akcīzes nodokli. Sekojot Eiropas Savienības (ES) politikas nostādnēm - pārvirzīt kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļu, - šis būtu liels solis ES īstenotās politikas virzienā, no kā iegūtu arī Latvija.
Koncerns "Latvijas Dzelzceļš" sastāv no valdošā uzņēmuma VAS "Latvijas Dzelzceļš" un piecām meitassabiedrībām - AS "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA "LDz Infrastruktūra"; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA "LDz Ritošā sastāva serviss", kā arī apsardzes uzņēmuma SIA "LDz Apsardze".
Kā ziņots, "Euro Rail Trans" Latvijā plānojusi nodarboties ar kravu pārvadājumiem, apkalpojot Krievijas lielākos ekspeditorus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!