'Swedbank': Tekošais konts ieslīd deficītā; parādsaistību samazināšana turpinās  (3)

Pagaidām nav saskatāms tekošā konta ilgtspējīguma apdraudējums, jo deficīts ir saistīts ar eksporta un ražošanas kapacitātes pieaugumu. Varbūtība, ka kapitālā ieplūde pēkšņi apstāsies, kā tas bija 2008. gada beigās, ir maza. Pat, ja tā notiktu, tad mazā tekošā konta deficīta dēļ tā ietekme uz ekonomiku nebūtu tik postoša. Tā secināts jaunākajā Swedbank mēneša apskatā.

Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts par galvenajiem apskata secinājumiem:

• 2011.gadā tekošā konta bilance kļuva negatīva (-1.2% no IKP), tomēr to pilnībā sedz pārpalikums kapitāla kontā (2.1%) un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) neto ieplūde (5.2%). Sagaidāms, ka 2012. un 2013. gadā tekošā konta deficīts palielināsies par 1-2 procentpunktiem, jo investīciju, eksporta un mazākā mērā arī patēriņa pieaugums veicinās importa izaugsmi. Pagaidām nav saskatāms tekošā konta ilgtspējas apdraudējums, jo deficīts lielā mērā ir saistīts ar eksportu un ražošanas kapacitātes pieaugumu. Kapitāla ieplūdes pēkšņas apstāšanās, līdzīgi kā 2008. gadā, varbūtība ir maza. Pat, ja tā notiktu, tekošā konta deficīts ir mazs un tā ietekme uz ekonomiku nebūtu tik postoša, kā iepriekšējā reizē.

• Tuvākajos pāris gados gaidāma ĀTI procentos no IKP ieplūdes samazināšanās. Gaidāms, ka kritīsies ĀTI nekustamajā īpašumā, kas 2011. gadā veidoja 19% no visām ĀTI. ĀTI ir finansējušas nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kompāniju īpašuma iegādes darījumus (piem., hipotekāro kredītu kavējumu dēļ atsavinātos īpašumus), bet šādu objektu daudzums samazinās. Arī ĀTI ieplūde finanšu starpniecībā mazināsies, jo pašreizēja finanšu sektora likviditāte ir augsta, kredītu apjoms turpina samazināties, un tādēļ nepieciešamība pēc jauna kapitāla piesaistes ir neliela.

• Domājams, ka tuvāko gadu laikā monetāro un finanšu iestāžu ārējās saistības turpinās mazināties, jo no jauna izsniegtie kredīti nesedz esošā kredītportfeļa amortizāciju un slikto kredītu norakstīšanu. Sagaidāms, ka, pieaugot ekonomiskai aktivitātei un samazinoties budžeta deficītam, arī valsts parāds procentos pret IKP samazināsies. 2011. gadā Latvijas Bankas rezerves samazinājās (par 4.5% pret IKP) un sagaidāms, ka tās turpinās sarukt līdz ar, ekonomikas parādsaistību īpatsvara samazinos.