SVF vadītāja Rīgā uzsver Baltijas valstu krīzes pārvarēšanas pieredzes nozīmi  (26)

Lagarda, tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (V), uzsvēra, ka Rīgā vēlas rūpīgi izanalizēt Baltijas valstu pieredzi krīzes posma pārvarēšanā un izprast tos izaicinājumus Latvijai, ar kuriem jāturpina strādāt pēc starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšanas, lai noturētu panākto valsts finanšu stabilizēšanā, radītu pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un jaunu darbavietu radīšanai.

Kopumā no Baltijas valstu pieredzes svarīgi gūt mācības, kas būs vitāli svarīgas visām valstīm, jo īpaši valstīm eirozonā – Grieķijai, Spānija, Portugālei un citām, uzsvēra Lagarda.

Tikšanās laikā abas amatpersonas pārrunāja eiro zonas stabilitāti un Latvijas iespējamo pievienošanos tai. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvijas un citu Baltijas valstu pieredze krīzes pārvarēšanā apliecina, ka finansiālās stabilitātes atgūšana ir priekšnoteikums izaugsmei, nevis otrādi.

Arī Latvija ir gatava sniegt savu ieguldījumu – Saeima jau ratificējusi 25 ES valstu līgumu par fiskālo disciplīnu, šogad Latvija gatava izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai 2014. gadā varētu pievienoties eirozonai, norādīja premjers.

Jau ziņots, ka 2011.gada nogalē oficiāli tika noslēgta trīs gadus ilgusī starptautiskā aizdevuma programma ar Latviju.

Pēc Latvijas valdības lūguma saņemšanas, par finanšu atbalsta sniegšanu 2008.gada nogalē vienojās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis - Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Igaunija, Čehija un Polija.

Latvijai tika piešķirti 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), no kuriem līdz programmas beigām tika izmantoti 4,4 miljardi eiro (3,08 miljardi latu).