Dāvis: Lietuva Inčukalna krātuvē varēs glabāt gāzi no jaunā sašķidrinātās gāzes termināļa  (9)

Par to jūnijā notikušās vizītes laikā pārliecinājusies arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, sacīja Dāvis.

Viņš norādīja, ka jau tagad Lietuvai no krātuves tiek piegādātā gāze avārijas situācijas, bet savulaik apjomi bijuši lielāki. Ja Lietuvā tiks uzbūvēts terminālis, vasarā gāzi nebūs, kur likt, jo patērētāji tik daudz nepatērē, līdz ar to tā būs jāsūknē krātuvē.

Pēc Dāvja norādītā, Grībauskaite jūnija vidū krātuvi apmeklējusi, lai pārliecinātos, kā tā darbojas. "Lietuva ir pilnīgi droša, ka šeit varēs glabāt gāzi," sacīja Dāvis un piebilda, ka tas bijis galvenais vizītes mērķis.

Lai transportētu gāzi no Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināļa, paredzēts izmantot gāzesvadu uz Lietuvu, kuram pagājušajā gadā pabeigta diagnostika un tiek veikti nepieciešamie remontdarbi.

Tālākā nākotnē krātuvē, viņaprāt, varētu sūknēt arī gāzi no Polijas. Viņš pauda cerību, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiks atbalstīts Polijas-Lietuvas gāzesvada projekts. Par to lēmums gaidāms nākamgad.

Dāvis piektdien LG akcionāru sapulcē uzsvēra, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve būs ļoti nepieciešama. Pagājušajā gadā izstrādāta modernizācijas, rekonstrukcijas un drošības paaugstināšanas koncepcija līdz 2025.gadam, kas, pēc Dāvja norādītā, ir svarīgi visam reģionam.

Saskaņā ar LG pagājušā gada darbības pārskatu koncepcijā atspoguļota iespēja paplašināt krātuves kapacitāti līdz 5,5 miljardiem kubikmetru. Dāvis informēja, ka laikā no 1997.gada līdz 2012.gadan krātuvē veiktas investīcijas 76,7 miljonu latu apmērā, savukārt no 2013.gada līdz 2025.gadam programma, neveicot paplašināšanos, paredz ieguldīt 134,2 miljonus latu. Viņš piebilda, ka paplašināšanās ir zem jautājuma zīmes un ir atkarīga arī no Eiropas Savienības (ES) lēmumiem, kā arī citu reģiona valstu attieksmes.

Dāvis teica, ka ir paredzēta Eiropas Komisijas pārstāvju viesošanās Inčukalnā, lai izvērtētu krātuves nākotnes iespējas.

Ja tiktu pieņemts lēmums krātuvi paplašināt, izmaksas var sasniegt 360 miljonus eiro (250 miljonus latu).

Pagājušajā gadā pabeigta iepriekšējā gadā iesāktā 15 urbumu modernizācija, kas tika īstenota ar ES līdzfinansējumu. Urbumu modernizācijas izmaksas sasniedza septiņus miljonus latu. bet visa projekta izmaksas bija gandrīz desmit miljoni latu. Darbus veica starptautiskā konkursā uzvarējušais Krievijas uzņēmums "Georesurs".

Izveidojot gāzes sausināšanas iekārtu, sistēmas caurlaides spēja palielinājusies par 14 miljoniem kubikmetru diennaktī, līdz ar to sākotnējā Inčukalna krātuves gāzes ieguves jauda palielinājusies no 24 līdz 30 miljoniem kubikmetru diennaktī. Dāvis skaidroja, ka iepriekšējā jauda bija nepietiekama, lai varētu apgādāt visu reģionu ar gāzi ziemas periodā liela aukstuma laikā. Taču tagad reģiona patērētājus var nodrošināt ar stabilām piegādēm jebkuros apstākļos ziemā. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz deviņi miljoni latu.

Lietuva sava peldošā termināļa un gāzes glabātavas izveidei izraudzījusi Klaipēdas jūras ostas akvatorijas dienviddaļu līdzās tā dēvētajai Cūkas muguras salai. Marta sākumā kompānija "Klaipedos nafta" ar norvēģu kompāniju "Hoegh LNG" parakstīja līgumu par peldošās gāzes glabātavas līzingu plānotajam terminālim. Kuģa jeb peldošās gāzes glabātavas tilpums būs 170 000 kubikmetru. 70,63% kompānijas "Klaipedos nafta" akciju pieder Lietuvas valstij.

Lietuvas prezidente parakstījusi likumu par sašķidrinātās gāzes termināli, kas paredz, ka terminālis jāuzceļ un tam nepieciešamā infrastruktūra jāizveido līdz 2014.gada decembrim.

LG 2011.gadu noslēdza ar 27,2 miljonu latu neto peļņu, kas bija par 2,6% vairāk nekā 2010.gadā. 2011.gadā LG lietotājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par 353 miljoniem latu, kas būtiski neatšķiras no 2010.gada neto apgrozījuma. LG 2011.gadā patērētājiem pārdeva 1,56 miljardus kubikmetru dabasgāzes, kas ir par 13% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Lielākais LG akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai uz pērnā gada beigām piederēja 47,2% akciju. 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".