Pavļuts: esošais zaļās enerģijas valsts atbalsta mehānisms samazina valsts konkurētspēju  (33)

Viņš atgādināja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir sākusi darbu pie valsts atbalsta sistēmas reformēšanas, lai ierobežotu jaunu atļauju izsniegšanu par tiesībām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma komponentes ietvaros. "Nepieļaujama ir situācija, kas gadu gaitā izveidojusies Latvijā, kad elektroenerģijas cenas nenovēršami pieaug. Tām ir tendence turpināt pieaugt arī nākotnē, ņemot vērā tos vēsturiskos lēmumus, kādi ir tikuši pieņemti par šiem atbalsta mehānismiem," teica Pavļuts un uzsvēra, ka elektroenerģijas cenu kāpums nav saistīts tikai ar tirgus mehānismiem, bet arī ar vēsturiski pieņemtiem lēmumiem, kas saistīti ar valsts atbalsta mehānismiem, piemēram, atbalsts elektroenerģijas ražošanai gāzes koģenerācijas stacijās.

Viņš uzsvēra, ka ar valsts atbalsta mehānismu būtu svarīgi panākt cenu prognozējamību un to, lai cenu pieaugums nākotnē būtu ekonomiski pamatots un tās nesasniegtu pārmērīgi augstu līmeni.

Ministrs arī pavēstīja, ka ar būvniecības uzņēmumu pārstāvjiem panākta vienošanās turpmāk, kopīgi sadarbojoties, apmainīties ar savstarpējo informāciju, kas saistīta ar enerģijas patēriņu, tādējādi nesamazinot valsts konkurētspēju.

Pavļuts atzina, ka jau kopš stāšanās ekonomikas ministra amatā ir saskāries ar pretestību vēlmei reformēt valsts atbalsta sistēmu, tomēr atkārtoti uzsvēra, ka atbalsts no valsts bijis ļoti liels. Vienlaikus ministrs norādīja, ka atbalsts zaļajai enerģijai netiks pārtraukts, bet reorganizēts.

Ekonomikas ministrs arī sacīja, ka tās atļaujas, kas uzņēmumiem jau piešķirtas, līdz ar valsts atbalsta sistēmas reorganizēšanu netiks atņemtas, tomēr norādīja, ka plānots padarīt stingrākas prasības, kā šādus zaļās enerģijas projektus realizēt, jo, pēc Pavļuta teiktā, 90% no tiem projektiem, kuriem atļaujas jau ir saņemtas, vēl nav realizēti.

Atbalstu EM plānotajām reformām pauda Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākabsons, pēc kura sniegtās informācijas četri uzņēmumi – cementa ražotājs "Cemex", stikla šķiedras ražotājs "Valmieras stikla šķiedra", Latvijas kokapstrādes uzņēmums "Latvijas finieris" un Liepājas metalurģijas uzņēmums "Liepājas metalurgs" – pašlaik patērē aptuveni 7% no visā Latvijā kopumā patērētās elektroenerģijas, un šogad, ražošanas apmēriem katrā uzņēmumā pieaugot aptuveni par 20%, enerģijas patēriņš sasniegs gandrīz 11%.

"Mēs kā būvmateriālu ražošanas nozares uzņēmumi faktiski esam tie, kas ir visenergoietpilpīgākie," klāstīja Jākobsons un piebilda, ka tādēļ jautājumi, kas ir saistīti ar elektroenerģijas cenu kāpumu, jomas uzņēmumiem ir ļoti svarīgi.

Jau ziņots, ka, pēc Pavļuta teiktā, līdzšinējā atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) nav ilgtspējīga, tādēļ EM līdz šā gada 1.oktobrim izstrādās jaunu valsts atbalsta mehānismu zaļās enerģijas nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Vēstīts arī, ka EM informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts izskatīšanai valdībā, ministrija secinājusi, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, nav bijis ilgtspējīgs, ņemot vērā vairākkārtējos grozījumus obligāto elektroenerģijas iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos, bet no izmaksu viedokļa nav bijis pietiekami kontrolējams. EM veiktā analīze rāda, ka galvenās problēmas līdzšinējā atbalsta sistēmā ir neterminētais obligātā iepirkuma atbalsts, nekontrolējama ietekme uz gala tarifu, atbalsts nav tehnoloģiski neitrāls ‒ elektroenerģijas ražotājiem trūkst motivācijas samazināt ar enerģijas ražošanu un projekta īstenošanu saistītās izmaksas, kā arī ir nepietiekami kontroles mehānismi un uzraudzība.