Viņš uzsvēra, ka patlaban 85% no uzņēmuma ieņēmumiem ir eiro valūtā, tāpēc VSŠ savu izvēli jau ir izdarījusi un kā fiskālo valūtu izmanto eiro.
Savukārt nodokļu samaksa un algu izmaksa darbiniekiem notiek latos un izmaksu pozīcijā veido ap 20%. Tāpēc, lai arī no izmaksu viedokļa eiro ieviešana būtiskas izmaiņas neradīs, tomēr eiro valūta zināmā mērā darbību atvieglos un būs arī vairāki netiešie ieguvumi.
Kā piemēru uzņēmējs minēja kaut vai faktu, ka VSŠ partneriem būšot vienkāršāk saprast, "ar ko viņiem ir darīšana" un uzņēmumam vairs nebūs jāskaidro un jākliedē iespējamās bažas, piemēram, par lata devalvāciju. Eiro valūta arī neizbēgami paplašināšot uzņēmuma sadarbības reģionus un iespējas, norādīja Šēnbergs.
Savukārt Pārtikas tirgotāju apvienības izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā uzsvēra, ka tirgotāju ieguvumi un zaudēju būs tieši atkarīgi no kopējiem valsts ieguvumiem un zaudējumiem. Lai gan eiro ieviešanā tirgotājiem būs vienreizējas izmaksas, ļoti būtisks būšot tieši cilvēcīgais faktors un tas, cik labi būs apmācīti tirgotāji, kuriem tad arī pašā sākumā būs jāspēj vienlaicīgi operēt ar divām valūtām.
Plānots, ka lati un eiro vienlaicīgi apgrozībā būs divas nedēļas. Tāpēc, jau tagad varot prognozēt, ka eiro ieviešanas sākumā būtiski pieaugs norēķini skaidrā naudā, kas radīs lielu spriedzi tirgotājiem un nesīs arī naudas viltošanas riskus, kurus darbiniekiem būs jāspēj novērst.
Krūzītis arī atzina, ka "cenu noapaļošanas briesmas ir visās valstīs". Viņš norādīja, ka cenu noapaļošana sākas pie ražotāja, tad nonāk pie vairum tirgotāja un beidzas pie tirgotāja, tāpēc pagaidām esot pāragri prognozēt, kā eiro ieviešana varētu paaugstināt cenas Latvijā. Savukārt Igaunijā tas jau esot redzams – ja neilgi pēc eiro ieviešanas cenu kāpums bija mērens, tad patlaban Igaunijā ir viens no lielākajiem pārtikas cenu pieaugumiem ES.
Jau ziņots, ka "Valmieras stikla šķiedra" provizoriskie pirmā pusgada dati liecina, ka uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 26,1 miljonu latu, kas ir par 5% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.
2011.gadā uzņēmuma vēsturē tika sasniegts apgrozījuma rekords - 47,7 miljoni latu.
"Valmieras stikla šķiedra" dibināta 1996.gada 7.decembrī. Akciju sabiedrības dibināšanas brīdī 49% akciju piederēja Vācijas firmai "Glasseiden Oschatz GmbH", 20% - darbiniekiem, bet vēl 22,95% - dažādām juridiskām un fiziskām personām, kuras akcijas iegādājās publiskā piedāvājumā.
Līdz 1996.gada 7.decembrim darbojās valsts "Valmieras stikla šķiedras rūpnīca", kura dibināta 1963.gada jūlijā.
Patlaban uzņēmuma akcijas pieder "Vitrulan International GmbH" - 36,20%, "P-D Glasseiden Oschatz GmbH" - 26%, "P-D Management Industries-Tehnologies GmbH" - 23,93%.
"Valmieras stikla šķiedras" akcijas tiek kotētas "NASDAQ OMX Riga" Otrajā sarakstā kopš 1997.gada 24.februāra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!