Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri ar deputāti Elīnu Siliņu pārrunājot viņas iniciatīvu palielināt mikrouzņēmuma nodokli, secinājuši, ka darbinieku sociālās garantijas ar nodokļa celšanu nevarēs uzlabot, tā vietā būtu jāmazina darbaspēka nodokļi, portālu "Delfi" informēja LTRK.
Deputāte augusta sākumā rosināja mikrouzņēmuma nodokli nākamgad palielināt no 9% līdz 15%, taču vēlāk "mīkstināja" savu nostāju, pieļaujot, ka nodoklis būtu jāceļ vien 2014.gadā līdz 12%. Politiķe uzskata, ka šobrīd mikrouzņēmuma nodoklis ļauj daļai nodarbinātajiem maksāt algu kā mikrouzņēmuma pārstāvim, kas savukārt mazina darbinieku sociālās garantijas.
Taču uzņēmēji norāda, ka nodokļa celšana šo problēmu neatrisinās, tā vietā būtu jāmazina darbaspēka nodokļu slogs.
"Salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darba algas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū – šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā," uzsver LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, paužot pārliecību, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana šīs problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.
"Mikrouzņēmuma darbinieku zemā sociālā aizsargātība ir spēcīgākais no argumentiem, kādēļ būtu vērts apsvērt fiksētās 9% likmes paaugstināšanu, tomēr arī tas neiztur kritiku," norāda Caune, skaidrojot, ka mikrouzņēmumu darbinieku vidējā alga ir ievērojami augstāka nekā standarta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, turklāt, slēdzot līgumu par darba tiesisko attiecību uzsākšanu, mikrouzņēmumu darbinieki tiek informēti par mazākām sociālajām garantijām un iespējām iesaistīties brīvprātīgajā sociālās apdrošināšanas sistēmā.
"Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi "ēnu" ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu – tas ir fakts," pauž Caune, piebilstot, ka ieguvējs ir arī valsts budžets, kuru papildina stabili ieņēmumi no sīkbiznesa nodokļa.
Viņa paredz, ka nodokļa celšana novedīs pie tā, ka gan no "ēnu" zonas izlīdušie, gan jaundibinātie uzņēmumi atgriezīsies puslegālajā un nelegālajā ekonomikā.
Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopumu, pie kura darbs pēc LTRK iniciatīvas tika uzsākts jau 2009.gadā, izstrādājusi Ministru prezidenta Konsultatīvā padome, kurā darbojās arī LTRK. Konsultatīvā padome izstrādāja un apstiprināšanai Saeimā tika virzīts arī priekšlikums par īpašu, mikrouzņēmumiem piemērojamu nodokli.
Nodokļa celšanas ideja negatīvi novērtēja vairāki ar nozari saistīti cilvēki. Nodokļu konsultants Kārlis Ketners pauda, ka paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi no 9% līdz 15% ir trakums, jo tad pazudīs paši mikrouzņēmumi.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka tā ir slikta ideja, kas mazinās uzticību politiķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!