Strautiņš par mazumtirdzniecības datiem: Tērējam, ražojam, tērējam  (1)

Ne tikai kopējie skaitļi ir labi, šoreiz nepārprotama labsajūta strāvo arī no datiem par galvenajām preču kategorijām. Aplūkojot izmaiņas gada griezumā, apģērbu un mēbeļu tirdzniecība aug par apmēram 30% gadā. Tās ir lietas, kas dara dzīvi skaistāku! Turklāt tēriņus šādiem produktiem cilvēki nepalielinātu, ja vien nejustos pietiekami pārliecināti par savu nākotni. Tas varbūt neizklausās labi, bet apģērbu tirdzniecības apjoms ir faktiski sasniedzis trekno gadu augstāko punktu. Tāpēc noder arī piesardzīguma nots, kas saskatāma pašu dārgāko preču — automobiļu tirdzniecībā, tā ir nedaudz samazinājusies, par 8%.

Latvijā šobrīd ir ES valstu vidū unikāla, savstarpēji papildinoša patēriņa un eksporta vilkme. Ir arī citas valstis ar strauju eksporta izaugsmi, piemēram, Slovākija, bet tur ir vājš patēriņš. Ir valstis ar samērā spēcīgu mazumtirdzniecības pieaugumu, kā Igaunija, bet tās savukārt vajā ķibeles eksportā. Kā vēsta pirms dažām dienām publiskotie Eiropas Komisijas dati, optimisma līmenis attiecībā pret vēsturisko šobrīd Latvijā ir pārliecinoši augstākais Eiropas Savienībā, turklāt virzība ir viegli augšupvērsta.

Nepārsteidz patērētāju pašpārliecinātība, jo tas, ka patēriņš kļūs krietni ”neatkarīgāks” no eksporta, "DNB bankas" komentāros tika norādīts jau gada sākumā. Pārsteidz tas, cik pozitīvi uz tuvāko nākotni joprojām raugās eksportētāji un jādomā, ka viņi zina, ko runā. Rūpnieku vērtējums gan par ražošanas apjomiem nākotnē, gan eksporta pasūtījumu portfeli septembrī ir uzlabojies. Ja šie vērtējumi izrādīsies pareizi, tas būs papildus atbalsts mazumtirdzniecības kāpumam.

Latvijas ekonomika atkal dzen jokus ar prognozētājiem un, atšķirībā no pērnā gada, ar pilnīgi visiem. Šobrīd jau sāk aust pārliecība, ka kopš pērnā rudens daudzkārt piesauktā krasā izaugsmes piebremzēšanās var nenotikt līdz pat šī gada beigām un ja ne tad, tad kad? ”Konsensusa” prognozes par pasaules ekonomiku paredz drīzāk izaugsmes paātrināšanos nākamgad, tādā gadījumā vājinātos galvenais bažu iemesls.

Taču sliktākās lietas mēdz notikt brīdī, kad pesimistiem neviens vairs netic. Ja eirozonas krīzes risināšanā nepalīdzēs jaunākie Eiropas Centrālās bankas soļi un bažas par to pieaug, ir ļoti grūti iedomāties, ko vēl varētu izdomāt, lai pierādītu, ka vēsturisko pieredzi par valūtas savienību likteni var droši ignorēt. Tāpēc pagaidām jāsaglabā ļoti atšķirīgas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam un valdības prognozes par IKP pieaugumu noteikti ir pārāk zemas šim gadam, bet varētu būt pārāk augstas nākamajam. No budžeta izpildes viedokļa gan tā nebūs liela problēma, jo tādā gadījumā nākamā gada lēnākā izaugsme sāksies no augstāka punkta.