Ekspresintervija: Brazovskis – visu 'Krājbankā' darīju absolūti godīgi un likumīgi  (123)

Nedēļas sākumā koalīcijā atšķīrās viedokļi par Brazovska atkārtotu ievēlēšanu komisijas priekšsēža vietnieka amatā, bet ceturtdien Saeima atlika balsojumu par viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā FKTK, jo vēlas saņemt Brazovska paskaidrojumus par portāla ”Pietiek.com" publicēto sarakstu ar Krājbankas darījumiem pēc tās darbības apturēšanas. Brazovskis intervijā portālam ”Delfi" skaidro savu darbību bankas pilnvarnieku grupas vadītāja amatā, apgalvodams, ka visu Krājbankā darījis absolūti godīgi un likumīgi.

Saistībā ar Krājbankas darījumiem pēc tās darbības apturēšanas pērn 21.novembrī publiskajā telpā parādījušās ziņas par divām it kā no bankas aizpludinātajām naudas summām - 55 miljoniem latu un 86 miljoniem latu. FKTK skaidrojusi darījumus par 55 miljoniem latu, bet kas ir tie 30 miljoni no tiem 86 miljoniem latu?

Pirmkārt, jāprecizē termins - ”aizplūde" nav pareizi lietots. Ja runājam par 55 miljoniem latu - darījumiem no 22.novembra līdz 23.decembrim, kad man bija tas gods būt pilnvarnieku grupas vadītājam bankā, tad kopumā 1000 dažādu darījumu dokumenti par kopumā 55 miljoniem latu ar manu akceptu ir izpildīti. Tātad nauda ir nevis aizplūdusi no Krājbankas, bet likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot noteiktos ierobežojumus, ir izpildīti maksājumi, kas bija iesniegti līdz Krājbankas darbības apturēšanai un kas bija jāizpilda. Maksāti administratīvie izdevumi, atdota trešajām personām piederošā nauda - galvenokārt pensiju fondi kādu 26 miljonu latu apmērā. Tad ap 15 miljoniem latu no tiem 55 miljoniem latu bija nepieciešams izmaksāt klientiem, katram maksājot četras dienas pa 50 latiem [..] Vēl aptuveni 11 miljoni latu maksāti izpildītajiem, nepabeigtajiem darījumiem.

Minētie 86 miljoni lati ir kopējā summa, kas izmaksāta, ieskaitot 16.un 17.novembri, kad Krājbanka vēl darbojās bez ierobežojumiem. Turklāt, liela daļa no publicētajiem ir bankas tā sauktie iekšējie darījumi, kur nauda no bankas ārā nav gājusi. Tas viss virs tiem 55 miljoniem latu faktiski ir bankas iekšējie darījumi un pielikts klāt tas, kas galīgi uz lietu, ja tā varētu teikt, neattiecas. Bankas iekšējos darījumus nedz es, nedz mani kolēģi neskatīja un neakceptēja.

Patiesa informācija salikta kopā ar nepatiesu informāciju. Patiesa informācija ir tā par klientu maksājumu uzdevumiem un šo informāciju es nekomentēju. Šie maksājumu uzdevumi tika pildīti, un tā informācija, piemēram, par Irēnas Pulkinenas kundzi - jā, tas atbilst patiesībai.

Tad jūs varat likt roku uz sirds un galvot, ka viss ir izdarīts godīgi un likumīgi?

Absolūti.

Šā gada marta beigās publiskajā telpā jau izskanēja informācija par it kā 50 miljonu latu aizplūšanu no Krājbankas. Vai šajos abos gadījumos ir runa par vienu un to pašu?

Jā, šie abi gadījumi ir stāsts par vienu un to pašu. Kopš es beidzu savu darbu Krājbankā kā FKTK pilnvarnieks, bija zināms, ka kopš bankas apturēšanas līdz tās maksātnespējas pasludināšanai ar manu akceptu ir izpildīti nepabeigtie klientu darījumi, kas bija jāizpilda, ir veikti maksājumi Krājbankas darbības nodrošināšanai, ir atdoti trešajām personām, pensiju fondiem piederošā nauda. Tas bija zināms jau tad, kad pabeidzu darbu. Tas bija zināms Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Tai bija zināma informācija par izpildītajiem maksājumu uzdevumiem, summām, bet, protams, nebija zināmi vārdi un uzvārdi vai citi klientu identifikācijas dati. Šo informāciju saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pieprasīt tikai tiesībsargājošās iestādes, ja tās uzskata, ka ir kāda prettiesiska darbība vai cits, lai to varētu pārbaudīt.

Kā jūs skaidrojat notiekošo saistībā ar it kā no Krājbankas aizplūdušajiem miljoniem, vai tur ir kādas nelabvēļu intereses?

Grūti pateikt. Es tiešām nezinu. Gribu cerēt, ka cilvēki darbojas ar labiem nodomiem - respektīvi atklāt informāciju par amatpersonām, veikt kontroli pār mani. Vai tie labie nodomi tiešām rezultējas labos darbos, tas jums ir jāspriež. [..] Ja kāds kaut ko apšauba manās darbībās un dara to tiesiski, tas jau ir ļoti labi un atbalstāmi. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un, protams, par jebkuru manu darbību ir nepieciešama tiesiska kontrole. Ja tas tiek darīts tiesiskiem līdzekļiem, man pret to nav iebildumu. [..] Par nelabvēļiem - nezinu. Es gana ilgi esmu strādājis banku uzraudzībā, esmu pieņēmis gan labvēlīgus, gan nelabvēlīgus lēmumus. Iespējams, kāds arī nav apmierināts ar to, kā es strādāju, ko un kā es daru. Iespējams. Bet man nav konkrētas informācijas, tad jums jājautā citiem, kas vairāk politiskajās lietās orientējas.

Vai FKTK priekšā ir kādi nozīmīgi lēmumi, kuru atbalstīšana vai neatbalstīšana ir kādam izdevīga un kam varbūt Jūs stāviet ceļā saistībā ar Krājbanku?

Nē, es tā nedomāju. Saistībā ar Krājbanku es vispār neko tādu neredzu, kā arī vispār par manu darbu.

Pirms intervijas teicāt, ka neko negribat komentēt saistībā ar Jūsu atkārtotu pārvēlēšanu FKTK vadītāja amatā, kas šobrīd ir Saeimas dienaskārtībā. Tomēr vēlos pajautāt, vai, redzot dažādos viedokļus Saeimā, nedomājat atsaukt savu kandidatūru?

Nē, to gan es nedomāju. Man nav nekāda pamata atsaukt. Ja kāds uzskata, ka es neesmu cienīgs ieņemt šo amatu, tad ir visas iespējas to pateikt. Es uzskatu, ka gan pēc savas izglītības, gan pieredzes un attieksmes pret darbu esmu pilnīgi atbilstošs vēlreiz ieņemt FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatu. Tā vismaz man šķiet.

Kā Jūs pats vērtējat savas izredzes atkārtoti tikt ievēlētam FKTK vadītāja vietnieka amatā?

Šādos gadījumos es parasti savas izredzes vērtēju kā 50% pret 50%. Ievēlēs vai neievēlēs - divi varianti, citu jau nav. [..] Mans pilnvaru termiņš FKTK vadītāja vietnieka amatā beidzas nākampiektdien, 26.oktobrī, līdz tam vajadzētu būt skaidrībai.

Gadījumā, ja Jūs tomēr neapstiprina FKTK vadītāja vietnieka amatā, vai esat domājis, ko tad darītu tālāk?

Nu, pavisam atklāti - plāna ”B" man nav. Bet kā jebkuram cilvēkam man ir viens uzdevums - pabarot sevi un savu ģimeni. Ja kaut kas notiks, tad es domāšu, kā risināt šo uzdevumu savas un savu tuvinieku labklājības nodrošināšanai.