Kā portālam "Delfi" norādīja LIKTA prezidente Signe Bāliņa, pats pārejas process un tālākā darbība ar jauno valūtu ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību un ikvienu tās dalībnieku, un, raugoties gan no IKT nozares skatpunkta, gan ņemot vērā eiro ietekmi uz valsts kopējo ekonomiku, eiro ieviešana sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus.
Vienlaikus, valūtas maiņas ietekmi dažādas nozares izjutīs atšķirīgi, ko noteiks gan pati industrija, gan tas, cik lielā mērā to darbībās tiek izmantotas informācijas sistēmas.
Ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi nevar iedomāties bez konkurētspējas veicināšanas. Šis ir nosacījums, kādēļ eiro ieviešana ir ļoti būtiska visiem uzņēmējiem gan IKT, gan citās nozarēs. Vienota valūta nozīmē vienkāršāku naudas līdzekļu pārvaldību, tai skaitā vairs nebūs nepieciešams uzturēt latu un eiro kontus bankā un veikt valūtu konvertācijas. Tāpat eiro atvieglos pārskaitījumu veikšanu, padarot to ērtāku un ātrāku.
Eiro ieviešana uzņēmējiem ievērojami atvieglos arī darbības paplašināšanu ārpus Latvijas teritorijas, radot labvēlīgākus nosacījumus eksportspējai visās nozarēs, kas ir viens no ilgtspējīgas attīstības pīlāriem.
Darbība ārvalstu tirgos ir nozīmīga arī ikviena IKT uzņēmuma attīstībai, jo Latvijas tirgus ir mazs. Tādēļ IKT uzņēmumiem, radot risinājumus, jādomā, lai tie būtu vienlīdz veiksmīgi piedāvājami gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos, un ne tikai ES ietvaros, bet visā pasaulē. IKT nozarē eksports ir audzis visu laiku, pat laikā, kad valstī valdīja krīze.
Pēc Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2011.gadā Latvijas IKT eksports pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2010. gadu, savukārt datorpakalpojumu jomā tas sasniedz pat 28%.
Attīstība, ko IKT nozare piedzīvo aizvien straujāk, ir būtisks devums Latvijas ekonomikai. 2011. gadā pieaudzis kopējais IKT nozares apgrozījums (veidojot 1,5 miljardus latu), kas savukārt ļauj sniegt lielāku pienesumu nodokļu veidā (IKT nozares īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir 6%) un nodrošināt darbavietas.
Ieviešot eiro, viens no primārajiem uzdevumiem gan komerciālajos uzņēmumos, gan valsts un pašvaldību sektora institūcijās būs visu iekšējo IT sistēmu pielāgošana eiro valūtai.
Lai gan paša pārejas procesa laikā, gan ar jaunieviesto valūtu uzņēmumi un iestādes varētu darboties ar ierasto efektivitāti, ir būtiski pārejas procesu sākt plānot laikus. Īpaši svarīgi tas ir lielajās organizācijās, kurās ir apjomīga IT infrastruktūra, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumos, kuros pāreja no latiem uz eiro būs ļoti strauja.
Pārejas procesa organizēšanā ir vērts ņemt vērā kaimiņu igauņu pieredzi. Igaunijā liela daļa uzņēmumu pāreju atlika uz pašu pēdējo brīdi, kas radīja gan papildu spriedzi pašiem komersantiem, gan daudzkārt sadārdzināja procesa izmaksas.
Domājot par eiro ieviešanu vēlos akcentēt faktu, ko diskusijā "Pāreja uz eiro - izaicinājumi un iespējas" uzsvēra LIKTA biedra organizācijas Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, proti, kopš esam Eiropas Savienībā, Latvija jau faktiski dzīvo eiro zonā. Fiksēts valūtas kurss pret lielāko tirdzniecības partneri ir piemērota izvēle, taču vienlaikus fiksētā kursa pret eiro uzturēšana un de jure dzīve ārpus eiro zonas neļauj pilnībā izmantot ieguvumus no vienotas valūtas, norādīja M.Kazāks. Šis apstāklis, kā arī iespējas, ko vienota valūta paver Latvijas uzņēmējdarbības sektoram, IKT un citām nozarēm un galu galā kopējai tautsaimniecības attīstībai, ir vērā ņemams arguments par labu eiro ieviešanai.