Viņš skaidroja, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk panākt, ka ir alternatīvs gāzes apgādes avots. No šī viedokļa projekts, kura gaitā vēl jāizbūvē savienojums zem jūras, viņaprāt, noteikti ir mazāk pievilcīgs nekā projekts, kurā atliek tepat netālu uzbūvēt termināli. Kā ziņots, šāds savienojums "BalticConnector" starp Igauniju un Somiju būtu nepieciešams, ja terminālis tiktu būvēts Somijā.
"No tehniskā, laika viedokļa izvēle ir vienkārša. Mērķis ir atvērtais gāzes tirgus," teica ministrs.
Viņš gan piebilda: ja par prioritāti izvirza realizācijas ātrumu un lētumu, Latvijas risinājums būtu pievilcīgāks. "Protams, raugoties uz starptautisku un reģionālu mērogu, ir arī citi apsvērumi. Mums ir mūsu viedoklis, bet negribu diskreditēt kopumā konsultantu padarīto darbu. Esmu ļoti pateicīgs Eiropas Komisijai (EK), ka šis pētījums ir bijis un radīta bāze, par ko varam diskutēt," norādīja Pavļuts.
Viņš noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai ir saņemta atbilde, kā termināļa projektu varētu īstenot Somijā, ņemot vērā, ka to, visticamāk, darītu "Gazprom" daļēji piederošs uzņēmums "Gasum", lai gan puses ir vienojušās, ka projektā nevajadzētu būt iesaistītam esošajam piegādātājam.
"Šo jautājumu tā vai citādi esam formulējuši, bet patlaban atbildes nav. Taču nav arī nekādas nopietnas oficiālas vai pat neoficiālas sarunas par to, kādā veidā šī projekta dizains, dalībnieki, finansēšana varētu izskatīties. Šādu sarunu vēl nav bijis. Tas ir tas, kas visdrīzākajā laikā jāsāk," teica ministrs.
Viņš arī uzskata, ka valstīm ir jāvienojas ātrāk, lai būtu lielāka pārliecība par Eiropas Savienības (ES) finansējuma piešķiršanu. Komentējot EK norādīto, ka iesaistīto valstu atbalstītajiem infrastruktūras projektiem tiks piešķirts īpašs statuss, bet tas nenozīmē garantētu finansiālu atbalstu, viņš atzina, ka nekas, kas ir saistīts ar ES naudu, patlaban akmenī nav iecirsts, jo sarunas par daudzgadu finanšu ietvaru, aplūkojot arī lielos enerģētikas kopējās intereses projektus, nav beigušās.
"Pēc tam arī runāsim. Protams, ir daudzkārt runāts par to, ka šis ir ļoti būtisks projekts no Eiropas enerģētikas iekšējā tirgus veidošanās viedokļa, ka enerģētikas sala ir jāizbeidz. Šī ir vienota Eiropas enerģētikas politika. Jo ātrāk kā valstis vienosimies, jo lielāka ticamība, ka ES finansējumu piešķirs, tā ka tas savā ziņā ir pašu rokās. Valstīm jārod saprātīgs kompromiss," uzskata ministrs.
Kā ziņots, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam ES finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, EK piesaistīja konsultantus "Booz&Company". Konsultanti savā ziņojumā norādīja uz virkni priekšrocību, termināli būvējot Igaunijā, kā arī uzsvēra vairāku citu projektu nozīmi gāzes piegādes jomā. Līdzīgi ieguvumi tika minēti arī scenārijam, ja terminālis tiktu būvēts Somijā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts nosūtījis vēstuli EK enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, kurā norāda uz Latvijas identificētajiem trūkumiem konsultantu ziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
