Viņa vadītā biedrība sākusi diskusiju par uzlabojumiem Latvijas nodokļu sistēmā, kurā piedalījās Finanšu ministrijas (FM), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), "Ekonomistu apvienības 2010" pārstāvji, kā arī biedrības Latvijas attīstībai dibinātāji un biedri.
"Diskusijā visai vienprātīgi nonācām pie divām pamattēzēm – nodokļi darbaspēkam ir par augstu un vēl joprojām nepietiekami tiek stimulēta peļņas reinvestēšana ražošanas attīstībai," klāsta Repše.
Viņaprāt, "droši vien varētu atrast, kā vēl iespējams veikt būtiskus uzlabojumus nodokļu sistēmā". Viņš gan atzīst, ka nodokļu mazināšana pirmajā brīdī radītu saspringtu situāciju budžetā, tomēr "vispareizākais būtu konsekventi virzīties uz attīstībā pamatotu un pareizu nodokļu sistēmu, papildu ienākumus Valsts kasē gaidot no ražošanas apjoma palielināšanās".
Repšes vadītā biedrība piedāvā atbrīvot uzņēmumus no ienākuma nodokļa tai peļņas daļai, kas tiek reinvestēta ražošanā. Tāpat "nozīmīga būtu kapitāla pieejamības veicināšana uzņēmējiem ar atbilstošiem nodokļu politikas instrumentiem, jo bankas pašlaik biznesa kreditēšanā ir atturīgas", norāda bijušais finanšu ministrs.
Repšes vadītā biedrība arī atbalsta radikālu darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu un nodokļa vienkāršošanu, iespējams, pārejot uz vienu vienotu nodokli darbaspēkam. "Likme vēl būtu jāvērtē valsts un pašvaldību budžetu kontekstā, kā arī no ēnu ekonomikas apkarošanas efektivitātes viedokļa, bet iedvesmojoša šķiet Gruzijas pieredze, ieviešot vienoto nodokli darbaspēkam (IIN un sociālais kopā) 20% apmērā," rakstā skaidro Repše. Pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) Latvijā ir 24%, tāpat darbinieks maksā sociālo nodokli 11%, bet darbadevējs maksā par strādājošo sociālo nodokli 24,09% apmērā.
"Ja nepanāksim paātrinātu Latvijas attīstību vistuvākajā laikā, cilvēki turpinās aizbraukt un valsts turpinās novājēt. Jāatceras, ka organizējošais spēks Latvijas attīstībai ir un būs uzņēmēji, ražotāji. Tieši viņiem šajā brīdī nepieciešams viss iespējamais atbalsts, tostarp veicinošas nodokļu politikas veidā. Uzņēmēji ir tie, kas organizē visa iekšzemes kopprodukta ražošanu un sekmīgi reinvestē aptuveni divas trešdaļas no tā. Valdība neražo neko un pārdala tikai vienu trešo daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā valdība ne vienmēr izturas pietiekami nopietni pret pašas radītiem šķēršļiem sekmīgai, inovatīvai un radošai uzņēmējdarbībai Latvijā. Nepieciešams mainīt attieksmi pret uzņēmējiem, kuri pagaidām jūtas neuzklausīti un tiekoties nosauc vairākus traucēkļus biznesa attīstībai. Tostarp – pārmērīgs nodokļu slogs, ēnu ekonomikas iespaidā kropļota konkurence, smagnēja birokrātija un pārāk lēna, neefektīva tiesu sistēma," rakstā norāda Repše.
Jau ziņots, ka pērn martā Repše un savulaik "Jaunā Laika" ietekmīgas figūras Edgars Jaunups un Dans Titavs un vairāki uzņēmēji, kuri publiski vairākkārt saistīti ar JL un "Vienotības" interesēm, nodibināja jaunu sabiedrisku organizāciju "Latvijas attīstībai", par kuras vadītāju kļuvis ekspremjers un bijušais partijas "Jaunais laiks" līderis Repše.
Biedrības mērķis ir "izveidot plašu un autoritatīvu labēju ideju diskusiju platformu, lai izstrādātu priekšlikumus Latvijas ekonomikas mēķtiecīgai, ilgtspējīgai un dinamiskai attīstībai".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!