FM: Latvijas rūpniecība 2012. gadā ir uzrādījusi spēcīgu izaugsmi  (8)

Galvenā izaugsmes nodrošinātāja pagājušajā gadā ir bijusi apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi ir palielinājušies par 9,3%, kamēr ieguves rūpniecībā sasniegts tikai 0,3% pieaugums, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bijis 2,8% kritums. Lielāko devumu rūpniecības pieaugumā arī devušas lielākās apstrādes rūpniecības nozares - metālu ražošana, kur ražošanas apjomi 2012. gadā ir auguši par 33,6%, metālizstrādājumu ražošana - par 8,1%, un koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kur bijis 5,4% pieaugums. Pārtikas produktu ražošana 2012. gadā ir palielinājusies par 1,7%, un pieaugums pagājušajā gadā sasniegts visās apstrādes rūpniecības nozarēs.

Pateicoties straujajai un diversificētajai apstrādes rūpniecības attīstībai, kopējais rūpniecības produkcijas apjoms 2012. gadā ir pārsniedzis pirmskrīzes augstāko līmeni. Rūpniecības izaugsme pagājušajā gadā Latvijā ir bijusi straujāka nekā kaimiņvalstīs - Lietuvā gada pieaugums veidojis 4,3%, bet Igaunijā rūpniecība samazinājusies par 0,4 procentiem.

Pozitīvi ir arī 2012. gada pēdējā mēneša dati, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi rūpniecības produkcijas izlaide palielinājusies par 2,7%, bet rūpniecības gada izaugsmes temps pieaudzis līdz 10,7%, kas ir straujākais kāpums visa iepriekšējā gada laikā. Būtisku ietekmi uz rūpniecības apjomiem decembrī gan ir atstājis pieaugums svārstīgajā un no laika apstākļiem atkarīgajā elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, tomēr arī apstrādes rūpniecībā decembrī fiksēts mēneša pieaugums par 0,8%. 

 Apstrādes rūpniecībā pieaugums decembrī ir sasniegts, pat neskatoties uz būtisko kritumu metālu un metālizstrādājumu ražošanā (attiecīgi par 14,2% un 8,8%) un lejupslīdi koksnes un koksnes izstrādājumu nozarē.  Pieaugumu decembrī ir nodrošinājusi pārtikas, tekstilizstrādājumu, ķīmijas produkcijas un datoru un elektronisko iekārtu ražošana, tomēr šāda situācija var nebūt ilgtspējīga un kopējos apjomus šogad var būtiskāk ietekmēt problēmas metālu ražošanas nozarē.

Pēdējos mēnešos uzlabojumu ir piedzīvojuši Eiropas patērētāju un uzņēmēju konfidences rādītāji - kopējais ESI indekss Eiropas Savienības valstīs janvārī ir paaugstinājies jau trešo mēnesi pēc kārtas. Uzlabojas arī Latvijas rūpnieku noskaņojums. Tomēr situācija Latvijas eksporta tirgos joprojām saglabājas sarežģīta, eirozonas ekonomikas perspektīvas šim gadam ir vēl nedaudz pasliktinājušās un Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts šogad samazināsies par 0,2%, kas ir par 0,3 procentpunktiem sliktāk, nekā tika prognozēts pagājušā gada oktobrī.