Asociācija: nelegālās degvielas īpatsvars tirgū ir vismaz 10%  (4)

Viņš pastāstīja, ka patlaban lielākie nelegālās degvielas avoti ir ievešana ar autotransportu. "Ir arī organizēti grupējumi, kas ar šo lietu nodarbojas Austrumeiropā un, kā var spriest, nu jau arī Rietumeiropā. Baumu līmenī tiek runāts, ka centrs šim tīklam atrodas Polijā. Šajā gadījumā tiek ievesta nevis dīzeļdegviela, bet it kā dažādas eļļas, rūsas noņēmēji un tamlīdzīgi," sacīja Stirāns.

Asociācijas pārstāvis norādīja, ka ir arī aizturētas kravas mašīnas, kur pēc pavaddokumentiem cisternās ir jābūt kādam tehniskajam šķidrumam, bet ekspertīze apliecina, ka tā ir tīra dīzeļdegviela. "Eiropas Savienības (ES) iekšienē turklāt šī prece pārvietojas gandrīz bez kontroles un šādas mašīnas pārbauda izlases kārtībā uz ceļa. Mēs uzskatām, ka šis ir ļoti nozīmīgs kanāls, pa kuru degviela nelegāli ienāk Latvijā," klāstīja Stirāns.

Viņš paskaidroja, ka ES likumu īpatnība ir tāda, ka akcīzes nodoklis par degvielu ir jāmaksā tajā brīdī, kad degviela aiziet līdz akcīzes noliktavai, no kurienes tālāk jau notiek realizācija, bet, kamēr degviela līdz šai akcīzes noliktavai nonāk, ar to var veikt dažādas legālas darbības – ražošanu, sajaukšanu, pārstrādi.

"Visticamāk, ka, piemēram, Polijā, akcīzes noliktavā tiek uzrādīts, ka no degvielas ir saražots rūsas noņēmējs, atšķaidot to jau ar citām vielām. Jautājums ir, vai degviela ir atšķaidīta faktiski vai tikai uz papīra. Ja šī prece maina kodu un vairs nav izmantojama kā degviela, tā tiek atbrīvota arī no akcīzes. Ja visas šīs darbības ir notikušas tikai uz papīra, tad šī degviela mierīgi var ceļot pa Eiropu ar saviem rūsas noņēmēja dokumentiem un tiek ieplūdināta nelegālajā tirgū," pavēstīja Stirāns.

Viņš pastāstīja, ka ir arī tādi gadījumi, ka analīzes uzrāda – prece ir gandrīz dīzeļdegviela, bet daži vai pat tikai viens parametrs neatbilst prasītajam. Tiešā veidā šādu degvielu lietot nevar, taču, ja to sajauc kopā ar noteiktu īpatsvaru kvalitatīvas dīzeļdegvielas, sanāk jau lietojama degviela. "Līdz ar to par šo vienu sajaukuma daļu akcīze nav nomaksāta, un viss maisījums ir ar daudz konkurētspējīgāku cenu nekā legālajā tirgū pieejamā degviela," klāstīja Stirāns.

Asociācijas pārstāvis arī atgādināja ‒ kad 2010.gadā bija pieņēmumi, ka nelegālā tirgus īpatsvars ir 20‒30%, tirgotājiem nebija atbilžu uz valsts pārstāvju jautājumiem, kur ir šīs nelegālās degvielas realizācija, jo faktiski tas ir līdzvērtīgi lielam degvielas uzpildes staciju tīklam. "Pēc tam, analizējot visu pieejamo informāciju, mēs sapratām, ka šā tīkla gala patērētāji ir juridiskās personas – zemnieki, transporta uzņēmumi un tā tālāk ‒, kas var izveidot savu degvielas noliktaviņu. Juridiskajām personām ir tiesības iegādāties degvielu vairumtirdzniecībā, bet nav tiesību to tālāk realizēt. Savulaik arī no likumiem tika svītrota norma, ka šai degvielai ir īpaša uzskaite un kontrole. Līdz ar to, ja juridiskā persona savām vajadzībām ir nopirkusi degvielu, neviens viņu faktiski vairs nekontrolē," viņš minēja.

Pēc Stirāna teiktā, asociācijas pieņēmums ir, ka šie uzņēmumi kaut ko nopērk legāli no akcīzes noliktavām un atjauc to ar šajā nelegālajā tirgū pieejamo degvielu. "Vienīgā iespēja, kā viņus var pārbaudīt – atbrauc Valsts ieņēmumu dienests un pajautā, vai viņiem ir atbilstoši pirkšanas dokumenti tam degvielas daudzumam, kas reāli atrodas tvertnēs. Runā, ka dara arī tā – vajag nopirkt zināmu daudzumu degvielas, kuru ik pa laikam var atjaukt – galvenais nepārsniegt pavadzīmēs norādīto daudzumu. Līdz ar to, ja nav operatīvās izsekošanas, neko pierādīt nevar," informēja LDTA valdes priekšsēdētājs.

Viņš norādīja, ka joprojām tiek runāts par komerctransportu, kurš šķērso Lavijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju un kuram atšķirībā no privātpersonu transportlīdzekļiem nekādu ierobežojumu nav ‒ tas var braukt pāri robežai ar pilnu bāku kaut vai vairākas reizes dienā.

"Latvijā tagad jau pat tiek piedāvāti vilcēji, kuriem standarta aprīkojumā ir degvielas bāka ar pusotra tūkstoša litru tilpumu. Tas praktiski nozīmē – ja šāda tilpuma bāka tiek uzpildīta pie Latvijas robežas Krievijas pusē, vilcējs neapstājoties ar to var aizbraukt līdz Parīzei un atpakaļ. Nebūtu jau nekas traks, ja uzņēmumi šādi vienkārši iegūtu ekonomiju. Taču ‒ ar pirkstu nerādīšu uz konkrētiem uzņēmumiem ‒ pastāv aizdomas, ka bieži vien šī lētākā Krievijas degviela uzņēmumu bāzēs vienkārši tiek nolieta un tālāk ar to jau kursē transports tepat pa Rīgu. Bet pierādīt to jau atkal ir ļoti grūti," pastāstīja Stirāns.