Nebanku kreditētāju, jeb tā saucamo "ātro kredītu" bizness ir īslaicīga parādība mūsu sabiedrībā, un no biznesa viedokļa tam nav nākotnes, portālam "Delfi" prognozēja ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Pēc viņa domām, šim tirgum arī nepieciešams vēl stingrāks regulējums, savukārt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka kreditēšanas tirgus izaugsme ir stabilizējusies un nu orientēta uz stabilu ilgtermiņa izaugsmi.
"Principā, tas ko dara nebanku aizdevēji, ir tas pats, ko bankas dara ar parastu kredītkartes kredītlīniju, tikai ar draudzīgākiem, cilvēcīgiem nosacījumiem. Ir milzīga starpība tajā, ka bankām ir konservatīvi kritēriji, lai cilvēks šo aizdevumu saņemtu, bet nebanku aizdevējiem tie ir minimāli vai neeksistē. Manuprāt, ir korekti salīdzināt nebanku kredītportfeli nevis ar komercbanku kopējo kredītportfeli, bet tieši ar patēriņa kredīta sadaļu. Ar īsziņu saņemtajiem kredītiem cilvēki nepērk ledusskapjus, tas ir tīrs patēriņa kredīts ikdienas izdzīvošanai," sacīja Rungainis.
Pēc viņa aplēsēm, šo "ātro kredītu" apjoms mēnesī ir 3-4 miljoni latu, kas ir milzīga summa. "Nebanku cilvēki to zina, tāpēc šos datus diez vai ieraudzīsim publiskās bilancēs," norāda finansists.