Darba devēji: minimālās algas celšana var palielināt bezdarbu reģionos  (102)

Darbinieku atalgojums ir atkarīgs no kvalifikācijas, pieprasītā atbildības līmeņa, darba intensitātes, produktivitātes un citiem faktoriem. Ja darba ņēmēja algu noteicošie faktori neatbilst valsts minimālās algas noteiktajam līmenim, tad darba devējs vai nu ir spiest piemaksāt uz citu darbinieku darba rēķina vai viņš šādu darba vietu likvidē un meklē citus risinājuma variantus, norāda LDDK.

Ja valdība paceltu minimālo algu, tad nedaudz uzlabotos to personu pirktspēja, kuras saņem minimālo algu, kas veicinātu nelielu pieaugumu kopbudžeta ieņēmumos no sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tajā pašā laikā pastāv risks, ka bezdarbs reģionos pieaugs – samazinātos nodarbinātība zemas kvalifikācijas un zemas intensitātes darbos, kā arī pensionāru un studentu nodarbinātība, norāda LDDK.

LDDK arī neatbalsta ieceri diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanai, jo šāds modelis nerisina nabadzības problēmu, neveicina „aplokšņu algu” izskaušanu, kā arī paredz turpināt esošo sistēmu, kad valsts pakalpojumu apmaksu un pensionāru paaudzes nodrošināšanu uzliek uz personām (gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem), kuras legāli maksā nodokļus no vidējām algām un algām, kas ir augstākas par vidējo algu valstī.

Tāpat, ieviešot diferencētu neapliekamo minimumu, tā administrēšanas izmaksas pieaugs, uzskata LDDK.

Tāpēc darba devēji aicina par priekšlikumiem diskutēt un lemt par atbilstošāko risinājumu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros.

„Esam gandarīti, ka Finanšu ministrija ir ņēmusi vērā 2012.gada maijā NTSP rosinātos priekšlikumus prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām un celt neapliekamā minimuma apjomu. Šāds risinājums palielinātu ienākumus mājsaimniecībām ar augstu nabadzības risku, piemēram, ģimenēm ar bērniem,” norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Vērtējot nabadzības riskus pēc mājsaimniecības tipa LDDK ir konstatējusi, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, augstākais nabadzības risks ir nepilnām ģimenēm ar bērniem, kā arī ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Vērtējot nabadzības riskus pa vecuma grupām, saskaņā ar CSP datiem augstākais nabadzības risks ir personām no dzimšanas līdz 17 gadu vecumam.

Tāpēc, efektīvākais un piemērotākais nodokļu instruments nabadzības mazināšanai ir prioritāri paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz brīdim, kad tas sasniedz 165 latu līmeni (otrai lielajai sociāli mazaizsargātajai grupai – pensionāriem – noteiktais neapliekamā minimuma līmenis), bet pēc tam iespēju robežās paaugstināt neapliekamo minimumu.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija piedāvās no nākamā gada minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem. Savukārt neapliekamo minimumu nākamgad piedāvāts diferencēt - lielajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem, jeb 120 eiro.

Par slieksni, kuras skaitīsies lielās un kura mazās algas vēl tiks diskutēts. Šis esot tikai sākotnējais FM un Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš nu nodots apspriešanai sabiedrībai, norādīja ministrs. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā plānots noteikt 98 latus, jeb 140 eiro.

Paaugstinājumi plānoti arī 2015.gadā. Nākamgad minimālā alga valstī varētu būt jau 225 lati, jeb 320 eiro, bet 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro (7 latiem). Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro (aptuveni 113 lati). Neapliekamais minimums 2015.gadā varētu būt līdz 130 eiro.

Vienlaikus arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2014.gadā būs 22%, līdzšinējo 24% vietā, bet pēc gada tiks pazemināta līdz 20%.
Janis Bagatais