LPUF portālu "Delfi" informēja, ka federācijā neizpratni rada tas, ka lietuvieši pārbaudījuši importa produkciju un par to skaļi paziņojuši arī medijos.
"Šis gadījums kārtējo reizi apliecina, ka mūsu kaimiņi daudz vairāk domā par vietējā tirgus aizsardzību, bet mums patīk pašiem kaisīt sev pelnus uz galvas. Mēs neuzskatām, ka atsevišķu uzņēmumu pārkāpumi ir jāslēpj, bet šādas situācijas var rīkoties efektīvāk un pārdomātāki, lai neciestu visu Latvijas pārtikas nozare," norāda LPUF.
Federācijā norāda, ka tā neatbalsta tādu uzņēmumu rīcību, kas apzināti maldina patērētājus, neinformējot par visu izejvielu klātesamību produktos, jo tas ir ne vien likuma pārkāpums, bet arī rupjš biznesa ētikas pārkāpums un necieņa pret patērētāju, kas negatīvi ietekmē ne tikai vienu uzņēmumu, bet visu nozari kopumā, nodarot tai būtiskus zaudējumus.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere portālam "Delfi" sacīja, ka Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos paņemti astoņi paraugi, lai pārbaudītu zirga DNS klātbūtni, bet mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos paņemti 26 dažādu valstu ražojuma gaļas izstrādājumu paraugi, lai Lielbritānijas laboratorijā tos pārbaudītu un noteiktu, vai tur ir zirga DNS.
Meistare piebilda, ka papildus finansējumu pārbaudēm PVD saņēmis tikai nedēļas sākumā. Turklāt šāda veida izmeklējumi ir ļoti dārgi un tos Latvijā nav iespējams veikt. Lielbritānijas laboratorijas atbildes sola 2 nedēļu laikā.
PVD pārstāve skubināja zirgu DNS pārbaudes gaļas produkcijā neuztvert kā starpvalstu sacensības, jo tie ir kompleksi pasākumi visās dalībvalstīs, tāpēc, piemēram, Lietuvas kolēģu rīcība ir vērtējama pozitīvi. PVD lietuviešu atzinumus ņem vērā savām pārbaudēm.
Savukārt federācija pauž uzskatu, ka skandāls aktualizējis vēl citus jautājumus, kuriem būtu vērts pievērst lielāku uzmanību.
Neskaidrs ir jautājums par to, cik daudz dažādas izcelsmes produktu nekontrolēti nonāk Latvijā no ārvalstīm, kā arī to, cik lielā mērā Latvijas atbildīgās institūcijas kontrolē, kādi un kādas izcelsmes produkti Latvijā tiek ievesti.
"Vai tas nav lielāks drauds vietējiem patērētājiem? Turklāt šajā gadījumā jājautā arī par Eiropas Savienības kontroles sistēmas efektivitāti, kurai būtu jāuzrauga, kādas, cik kvalitatīvas un drošas izejvielas piegādātāji nosūta ražotājiem. Ražotāji nevar veikt DNS pārbaudi katram gaļas kilogramam, ko saņēmis no piegādātāja - tas nav reāli un ir ārkārtīgi dārgi. Tieši piegādātājiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, kā tas ir citviet Eiropā," pauž LPUF.
PVD pārstāve Meistere uzsvēra, ka kontrole notiek visos pārtikas aprites posmos, turklāt ražotājvalstu atbildīgie dienesti pārbaudes veic arī savās valstīs.
Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar tiem produktiem, kas ir izņemti no apgrozījuma veikalos. Neviens publiski nav apgalvojis, ka šie produkti, kas satur zirga gaļu, ir kaitīgi un tie no tirdzniecības izņemti, jo bijis neatbilstošs marķējums. Būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu, lai uzņēmumiem būtu mazāki zaudējumi.
"Šobrīd publiskā telpā izskan skaļi un emocionāli paziņojumi no visām iesaistītajām pusēm, taču būtu īstais laiks visiem apsēsties pie viena sarunu galda, lai vienotos, kā risināt un labot esošo situāciju, lai līdzīgi gadījumi neatkārtotos nākotnē," skubina LPUF.
LPUF savus biedrus jau ir aicinājusi veikt atkārtotus iekšējos auditus, lai pārliecinātos par piegādāto izejvielu izcelsmi.
LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvo atbalstu.
Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus.
Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
