Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kategoriski iebilst pret bezpartejiskās deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumiem samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 000 latu līdz 40 000 latu gadā un mikrouzņēmuma nodokļa likmi paaugstināt no pašreizējiem 9% līdz 15% no apgrozījuma. Uzņēmēji uzskata, ka nodokļa paaugstināšana "ēnu ekonomikā" atgrieztu ap 240 miljoniem latu.
"LTRK iespējamo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšanu uzskata par esošu klajā pretrunā Finanšu ministrijas un uzņēmējus pārstāvošo organizāciju noslēgtajai vienošanās par Nodokļu politikas stratēģiju 2011-2014.gadam. "Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas "mazajai" uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem, turklāt sekmētu "ēnu" ekonomikas sektoru pametušos uzņēmējus tajā atgriezties," uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
"Vai vēlamies, lai "ēnu ekonomikai" atkarotie 240 miljoni latu gadā tajā atgriežas," komentējot deputātes iniciatīvas mikrouzņēmumu darbības sistēmas maiņai Latvijā, retoriski jautā Endziņš.
Tāpat Endziņš stāsta, ka "uzņēmēji pilnībā atbalsta Nacionālās apvienības (NA) deputāta Romāna Naudiņa priekšlikumus "mikrobiznesa" sekmēšanai – mikrouzņēmuma apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 000 latiem gadā un palielināt mikrouzņēmumos nodarbināto skaitu, likumā nosakot, ka mikrouzņēmumi drīkst nodarbināt desmit, nevis vien piecus cilvēkus kā šobrīd." Šāds darbinieku skaits atbilstot Eiropas Savienības (ES) nostājai par mikrouzņēmumiem.
"Efektīvākā recepte problēmu, kuras deputāte Elīna Siliņa iecerējusi risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, izskaušanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana. Tāpat skaidrs, ka līdz 2015.gadam inventarizējama visa Latvijas nodokļu sistēma, nevis atsevišķu nodokļu likmes," atzīmē LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune.
Caune uzskata, ka "salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darba algas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū - šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā," tāpat LTRK viceprezidente ir pārliecināta, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana minētās problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.
"Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi "ēnu" ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu - tas ir fakts," saka Caune, piebilstot, ka ieguvējs ir arī valsts budžets, kuru papildina stabili ieņēmumi no sīkbiznesa nodokļa.
Mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu kopumu, pie kura darbs pēc LTRK iniciatīvas tika uzsākts jau 2009.gadā, izstrādāja Ministru prezidenta Konsultatīvā padome, kurā darbojās arī LTRK. Konsultatīvā padome izstrādāja un apstiprināšanai Saeimā tika virzīts arī priekšlikums par īpašu, mikrouzņēmumiem piemērojamu nodokli.
LTRK pārstāv 1002 uzņēmumus, kas darbojas visās tautsaimniecības nozarēs. LTRK ir arī viena no vecākajām Latvijas sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1934.gadā.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vērtējot priekšlikumus grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms otrā lasījuma,iepriekš neatbalstīja ierosinājumu par mikrouzņēmuma nodokļa likmes palielinājumu, kā arī noraidīja izmaiņas kritērijos, kuriem jāatbilst mikrouzņēmumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
