Latvijas Banka samazina šī gada inflācijas prognozi līdz 1%  (13)

Februāra inflācijas dati apliecina, ka inflācijas samazināšanās tendence ir bijusi noturīga: janvārī inflācijas gada pieaugums bija 0,6%, februārī - 0,3%. Gada vidējā inflācija februārī bija 1,8%. Jau vairākus mēnešus Latvijas inflācijas rādītāji ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, un, iespējams, ka jau februārī Latvija pati ierindosies kritērija atsauces valstu kopā starp trīs zemākās inflācijas valstīm ES - pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācijā rādītāja ziņā, norādīts bankas vadītāja paziņojumā.  

Noturīgi zemo inflāciju šī gada pirmajos mēnešos ir noteicis gan administratīvi regulējamo cenu kritums (galvenokārt siltumenerģijas un dabasgāzes cenas), gan stabilās energoresursu cenas globālajos tirgos. Februāra inflāciju Latvijā noteica visupirms dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums (to noteica deviņu mēnešu vidējās mazuta cenas kritums), saskaņā ar kuru mainījās siltumenerģijas tarifi, kā arī vēl joprojām notiekošās iepriekšējās sezonas apģērbu un apavu izpārdošanas. Gada inflācija februārī saruka galvenokārt uz mazāka nekā pērn februārī degvielas cenu kāpuma rēķina, gan arī mazāka nekā pērn neapstrādātās pārtikas cenu pieauguma ietekmē.

Šobrīd  inflācijas kāpuma risku nerada nedz ražotāju cenu izmaiņas, nedz darba tirgus. Ražotāju cenu mēneša pieaugums janvārī kopējai iekšzemes tirgū pārdotajai produkcijai bija vien 0,1%. Arī uz enerģijas cenām gada laikā gaidāma labvēlīga vairāku iekšzemes faktoru ietekme: tuvākajos mēnešos to pozitīvi vēl varētu ietekmēt dabasgāzes tirdzniecības cena un pozitīvs efekts uz siltumenerģijas cenām citu izmaksu samazināšanās rezultātā, piemēram, Rēzeknē un Rīgā.

Arī no darba tirgus viedokļa raugoties, būtiski inflācijas riski šobrīd nav redzami. Darbaspēka trūkuma novērtējums, kādu to redz uzņēmēji, ir stabilizējies un vakanču skaits pakāpeniski atgriežas līmenī, kādā tas atradās periodā pirms straujās izaugsmes.

Lai arī turpmāk ir sagaidāms darba samaksas neliels kāpums, tas visumā būs līdzvērtīgs darba ražīguma kāpumam, nepalielinot ražošanas izmaksas un līdz ar to arī neradot spiedienu uz cenām.

Viens faktors, kas inflāciju vēl šogad varētu potenciāli paaugstināt, ir rudenī gaidāmā elektroenerģijas tirgus liberalizācija apvienojumā ar obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu patērētajai elektroenerģijai. Ietekme uz inflāciju te pašlaik vērtējama kā samērā neliela - pieņemot, ka tirgus liberalizācija notiek septembrī, elektroenerģijas iespējamais sadārdzinājums varētu paaugstināt šī gada vidējo inflāciju par aptuveni 0,2 procentu punktiem.

"Janvāra un februāra zemā faktiskā inflācija, kā arī iespējamais siltumenerģijas cenu kritums gada vidū, mums šobrīd ļauj samazināt 2013. gada vidējās inflācijas vērtējumu līdz 1%, gan paturot prātā, elektroenerģijas cenu netiešo ietekmi, kā arī nenoteiktību ar pārtikas cenām jaunajā ražas sezonā," ceturtdien paziņoja Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2013.gada februārī, salīdzinot ar 2012.gada februāri, palielinājās par 0,3%. Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem - par 0,2%. Savukārt mēneša laikā cenas vidēji samazinājās par 0,1%.vidējais patēriņa cenu līmenis 2013.gada janvārī, salīdzinot ar 2012.gada janvāri, palielinājās par 0,6%. Savukārt mēneša laikā cenas vidēji samazinājās par 0,2%.

Aizvadītā gada laikā patēriņa cenas palielinājās par 1,6%, tai skaitā precēm cenas pieauga par 2%, bet pakalpojumiem - par 0,5%. 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem , ir palielinājies par 2,3%.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā mazinājās jau vairākus mēnešus pēc kārtas, un septembrī ar inflāciju 1,8% Latvijai izdevies iekļauties Māstrihtas inflācijas kritērijā, kas līdz šim bijis lielākais valsts klupšanas akmens virzībā uz eirozonu.  Jūnijā gada inflācija Latvijā bija 1,9%, maijā - 2,2%, aprīlī - 2,8%, martā - 3,3%, februārī - 3,4%, janvārī - 3,6%, decembrī - 4%.

2011. gadā inflācija sasniedza 4%, tai skaitā precēm cenas pieauga par 4,9%, bet pakalpojumiem - par 1,6%.