Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs atbalsta Latvijas iestāšanos eirozonā un sola, ka uz eiro pārgājušo valstu nauda netiks novirzīta Grieķijas pensionāriem, kā arī pauž sajūsmu par Latvijas iedzīvotāju pārciesto ekonomiskās krīzes laikā, intervijā portālam "Delfi" atklāj Šulcs.
"Savā reģionā Baltijas valstis uzrāda apbrīnojamus rezultātus. Jūs droši vien nojaušat, ka es esmu sajūsmināts, skatoties uz cilvēkiem šajās valstīs, skatoties uz to, ko Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji spējuši pārciest pēdējo gadu laikā un kā viņi reaģējuši uz visiem bargajiem taupības soļiem, pārdzīvojot grūtos laikus, it īpaši, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Es esmu sajūsmā nevis par valdībām, bet tieši par cilvēkiem," sarunu ar portālu "Delfi" iesāka Šulcs, vēl nemaz neuzklausot nevienu jautājumu.
Viņš arī atzinīgi novērtēja Latvijas paveiktās reformas un stingros taupības pasākumus krīzes laikā. Viņš arī pauda pārliecību, ka Latvija ir tuvu visu nepieciešamo kritēriju izpildei un saņems uzaicinājumu pievienoties eirozonai. "Latvija ir maza valsts, taču, manuprāt, tā transformējas par stabili augošu ekonomiku. Eiro ieviešana ir iespēja atbalstīt Latvijas ekonomiku, un es atbalstu šo procesu," sacīja Šulcs.
Vērtējot ekonomisko krīzi un tās sekas Eiropā, Šulcs atzina, ka daži krīzes elementi jau ir pārvarēti, taču vēl ir nepieciešami mehānismi, kas ļaus nākotnē nepieļaut iepriekšējās kļūdas. "Uzskatu, ka mums ir nepieciešama Eiropas kopējā uzraugu struktūra, kas vērotu banku darbību, un tas jādara Eiropas Centrālajai bankai. Ņemot vērā pašreizējos likumus, tas nav viegli, bet tāds ir mūsu mērķis," atklāja Šulcs.
Viņš atgādināja, ka banku sistēmas stabilizācijā ieguldīti aptuveni 700 miljardi eiro (ap 490 miljardi latu) un tas bija nepieciešams, lai izvairītos no sistēmas sabrukuma. "Bet, ja mēs spējām banku glābšanai mobilizēt 700 miljardus, bet jauniešu bezdarba problēmu risināšanai septiņu gadu laikā – tikai sešus miljardus, jūs saprotat, ka tā ir nelīdzsvarotība," norādīja Šulcs.
"Lai pārvarētu krīzi, mums nepieciešams vairāk sociālā taisnīguma, jāuzlabo stratēģija, kas ļaus līdzsvarot sociālās nevienlīdzības," viņš pauda.
Viņš arī mierināja skeptiķus, skaidrojot, ka ES dalībvalstu atvēlētie līdzekļi nenonāk "Grieķijas pensionāriem", ES ieguldījums palīdzēja stabilizēt Grieķijas banku sistēmu un ļāva valstij mazināt valsts parādu. "Jūs varat teikt, ka netieši šī nauda nonāca pie Grieķijas pensionāriem, jo tā novirzīta valsts budžetā, bet realitātē tā tas nav," pauda Šulcs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
