Armands Broks: Augstāki tiešmaksājumi 2014.-2020.gadam – mīti vai realitāte?  (5)

Spēja uzņemties atbildību

Tūlīt pēc naudas sadales mediju telpā izskanēja informācija par to, ka naudas izteiksmē esam ieguvēji, taču nevienlīdzība saglabājas. Taču, ko tas nozīmē? Latvija saņems 2,3 reizes vairāk naudas, laikā, kad lielākā daļa Eiropas valstu saņems mazāk. Arī tiešmaksājumi Latvijai ar katru gadu palielināsies. Šai sakarā papildus par tiešmaksājumu cīņu un rezultātiem gribas cerēt, ka lauksaimniecībā nodarbinātie 2020.gadā sasniegs arī 75% no Eiropas vidējā atalgojuma lauksaimniecībā; būsim sakārtojuši savus ceļus 75% kvalitātē no vidējā līmeņa Eiropā; spēsim kopējā ES budžetā iemaksāt tikpat eiro, cik saņemam pretī, jo būsim jau tik tuvu pārējo valstu līmenim. Jo pamatots būs citu valstu jautājums Latvijai - ja saņemam vairāk, ko spējam dot pretim? Vai spējam uzņemties šādu atbildību?

Tāpat man un lauksaimniekiem neskaidra situācija ir ne tik daudz pašas naudas sadalījumu, bet gan platībām, par kurām ministrija līdz 2020.gadam būs gatava maksāt atbalstu. Vai maksājums 196 eiro par hektāru 2020.gadā ir aprēķināts pie pašlaik apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības aploksnes vai tomēr ietverot Zemkopības ministrijas mērķi 2020.gadā sasniegt 2 miljonus apsaimniekotas lauksaimnieciskā ražošanā izmantojamās zemes? Vai objektīvs aktīvā un ražojošā lauksaimnieka rādītājs definējums ir ieņēmumi uz vienu hektāru, ko jau tagad izmanto kā raksturojošu rādītāju, lai pieteiktos un saņemtu, piemēram, bezakcīzes dīzeļdegvielu vai bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu?

Maksājumu tiesības - "jauns burbulis"

Tas, kas šobrīd trūkst ikvienam lauksaimniekam, ir informācija. Atbildīgās institūcijas kavējas ar plašākas un skaidrākas informācijas sniegšanu nozarē strādājošajiem par naudas saņemšanas nosacījumiem tuvākajā nākotnē. Jo lauksaimniecībā tāpat kā jebkurā biznesā cilvēki sava uzņēmuma attīstību plāno vairākus gadus uz priekšu un iespējams šobrīd neatbildētie jautājumi var radīt sarežģījumus nākotnē. Kam īsti tiks piešķirtas maksājumu tiesības - zemes īpašniekam, nomniekam vai vēl kādam citam? Vai papildus zemes iegādei vai nomai, būs nepieciešams pirkt vai nomāt arī maksājuma tiesības? Kā rīkoties lauksaimniekam, kurš jau šobrīd slēdz ilgtermiņa zemes nomas līgumu vismaz uz 5 gadiem - kā rīkoties, lai saglabātu savas maksājuma tiesības? Vai prātīgāk nebūtu maksājuma tiesības piesaistīt zemei vai īpašumam, piemēram, kā tagad lauku bloki?

Ko sēsi, to pļausi

Protams, nav šaubu, ka maksājumiem aktīvajiem un ražojošajiem lauksaimniekiem noteikti jābūt vienlīdzīgākiem ar citām ES dalībvalstīm, un uzskatu, ka normālos apstākļos jāspēj saimniekot rentabli bez papildus atbalsta, un saņemtos tiešmaksājumus ieguldot attīstībā, nevis sedzot zaudējumus vai uzskatot, ka tie ir neatņemama uzņēmuma naudas plūsmas sastāvdaļa. Man labpatīk tiešamaksājumus dēvēt par "algu", ko saņem pēc labi padarīta darba. Tiem, kas vēlas slinkot un kā bieži vien publiskajā telpā minēts - gulēt uz dīvāna vai apiet nosacījumus, loģiski algu nemaksā vai arī maksā mazāk, bet tas, kas godprātīgi saimnieko, problēmas ar nosacījumu izpildi nesaredz. Ar šo saprotot ne vien labas lauksaimniecības prakses nosacījumus, bet arī ēnu ekonomiku, kas varbūt kādam traucē minimālo ieņēmumu prasības izpildi.