Investīciju eksperti: 'Liepājas metalurgs' varētu atrast glābiņu Āzijā  (97)

Eksperti ir optimistiski par uzņēmuma iespējām piesaistīt finansējumu, pieļaujot, ka visticamāk tas varētu nākt no Āzijas vai arī Krievijas reģiona. Tiesa, jāņem vērā arī tas, ka šajos apstākļos "Liepājas metalurgu" varētu censties "nopirkt pa lēto", zem tā reālās tirgus vērtības.

Finanšu grupas "Finasta" vadītājs Latvijā Andrejs Martinovs uzskata, ka investorus uzņēmums varētu atrast Krievijā un Ķīnā. "Skaidrs, ka situācija, kāda ir izveidojusies ap LM, ir ļoti sarežģīta un tikpat sarežģīti būs piesaistīt investorus. Runājot par stratēģiska investora piesaisti es skatītos Krievijas, Ķīnas virzienā. Tradicionāli krieviem un ķīniešiem ir "īpaša" interese par aktīvu iegādi Eiropā un viņiem ir nauda, vai arī pieeja naudai, kā arī ņemot vērā LM biznesa specifiku, iespējamam darījumam varētu atrast ieinteresēto pusi," uzskata Martinovs.

Arī nesenā LM menedžmenta vizīte Stambulā esot loģiska, jo Turcijā ir vērojams kāpums celtniecības nozarē un no šāda brauciena varot iegūt, ja ne investoru, tad kaut vai papildus klientus. "Diemžēl esošo akcionāru nesaskaņas varētu sarežģīt investoru piesaisti, jo šādās situācijās ir nepieciešama visu pušu ātra, konstruktīva un saskaņota darbība, bet no otras puses viens no paņēmieniem, kā atrisināt akcionāru strīdu ir uzņēmumu pārdot," analizē finanšu eksperts.

"No krīzes menedžmenta viedokļa veiksmes faktors ir svarīgs, mēģinot izvest uzņēmumu no problēmām. Ja paveiksies - viss izdosies, bet lai paveiktos ir aktīvi jārīkojas un no šāda aspekta jebkuras LM menedžmenta un akcionāru aktivitātes šajā virzienā ir vērtējamas ļoti pozitīvi," rezumē Martinovs.

Arī investīciju kompānijas "NCH Capital Inc." vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis uzskata, ka investorus LM atrast nav neiespējami, bet būšot sarežģīti. Tomēr ir jārēķinās, ka "jebkurš pircējs centīsies pirkt "par lēto", jo zina, ka uzņēmums ir smagā finansiālā stāvoklī".

Pēc viņa domām, divi galvenie jautājumi šajā lietā ir - vai tehniskais stāvoklis LM ir atbilstošs modernai ražotnei un pircējs nenobīsies, jo viss jāpārbūvē vai jāslēdz. Un vai šī ražotne ir ekonomiski pamatota, ņemot vērā atrašanās vietu, izmaksas, tehnoloģiju un pasaules tirgus tendences šinī segmentā.

"Ja atbildes uz šiem jautājumiem ir 'jā', tad jācenšas atrast vismaz divus tirgus spēlmaņus, kas sacenstos savā starpā, lai iegūtu šo uzņēmumu. Tad ir lielākas cerības kaut ko saglābt. Tādu procesu parasti organizē tirgus profesionāļi– ne pats uzņēmums vai valdība," analizē Cerbulis.

Viņš arī uzsver, ka svarīgs būs tas, kādas ir nākotnes prognozes uzņēmumam. Ja cerīgas – tad ir reāli dabūt investīcijas. Līdzīgs piemērs tam varētu būtu cementa ražotne Saldū, kas kļuva par sastāvdaļu no pasaules spēlmaņa "Cemex".

"Ja tērauda tirgus eksperti saka, ka šāda ražotne jāslēdz, tad būs grūti kaut ko saglabāt. Tad jāmeklē kāds finansiāls investors – kas ir ar mieru riskēt, bet tad reāli pastāv iespēja, ka vienalga kā, bet pēc gada vai diviem ražotne tiks slēgta," turpina eksperts.

Viņš arī atgādina, ka ir palikuši tikai daži pasaules lielie spēlmaņi tērauda industrijā. Jebkurš nopietns investīciju baņķieris varētu visus lielos pasaules spēlmaņus un pat reģionālos spēlmaņus apzināt dažu stundu laikā. Tāpat mūsdienās virzieni, kuros meklēt investoru, neesot ļoti plaši, jo visi esot sakontaktējami dažu minūšu laikā.

Cerbulis arī uzskata, ka LM varētu būtu vilinājums tieši Āzijas investoriem. "Āzijas spēlmaņi – varbūt šis ir labs veids kā viņiem ienākt Eiropā ar nelielu ieguldījumu un tikt pie labas ostas vietas," pieļauj finansists.

Arī "Delfi" rīcībā esošais auditoru ziņojums par situāciju LM apliecina, ka pieprasījums pēc tērauda Eiropas tirgos pēdējos gados ir tikai krities, savukārt perspektīvāks varētu būt tieši Āzijas tirgus. Pieprasījums Eiropā pēc tērauda kopš 2007.gada ir samazinājies par 30% un prognozes turpmākajiem gadiem neliecina par situācijas uzlabošanos. Savukārt no kopējā pasaules tērauda pieprasījuma lielāko daļu patlaban veido tieši Āzijas tirgus, kuros arī gaidāms straujākais pieprasījuma pieaugums.

Kā ziņots, investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm valstīm pēdējās dienās devušies uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.

Uzņēmums paziņojumā medijiem norāda, ka ir vīlies nesenajā valdības sēdē, kurā netika pieņemti nekādi lēmumi "Liepājas metalurgs" atbalstam smagajā situācijā, kas ir skārusi metalurģijas nozari visā Eiropā.

"Liepājas Metalurga" naudas iztrūkums šogad var sasniegt pat 96,1 miljonu latu, un, nevienojoties ar lielākajiem kreditoriem, rūpniecības flagmanis jau drīzumā var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa. Uzņēmuma biznesa plāns, pamatojoties uz kuru sniegts valsts galvojums aizņēmumam "UniCredit", nav izpildīts, bet maksātnespējas gadījumā valstij aprīlī nāksies samaksāt 8 miljonu latu kārtējo maksājumu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM. Galvojuma nosacījumu izpildi uzraudzīja Finanšu ministrija, kura tagad norāda, ka jau pērnā gada nogalē aicinājusi pārstrukturizēt "UniCredit" aizņēmumu. Taču auditoru ziņojumā nekāda cita rīcība no FM puses netiek pieminēta.

LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).