Savukārt kritumu uzrādīja degvielas cenas. Neskatoties uz cenu kāpumu mēneša laikā, gada inflācija nokritās līdz 0.2%.
Jāpiezīmē, ka nozīmīgākās izmaiņas salīdzinājumā ar pērnā gada martu bija apģērbam un apaviem, kam cenu līmenis bija par 2,5%, bet pārtikai par 1,5% augstāks. Savukārt degviela bija par 2.6% lētāka.
Dominējošie apstākļi mājsaimniecībām ļaus tuvākajā laikā turpināt baudīt zemas inflācijas apstākļus. To gan pabojāja aukstie laika apstākļi, jo attiecīgi lielāki kļuva rēķini par siltumenerģiju.
Aprīlī, sagaidāms, vidējais cenu līmenis salīdzinājumā ar pērno gadu pietuvosies nullei, vai pat uzrādīs kritumu. Galvenās tendences tupina noteikt globālās ekonomikas vājums.
Tas ietekmē energoresursu pieprasījumu kā dēļ straujas pārmaiņas degvielas cenās (abos virzienos) varētu izpalikt. Lai gan ģeopolitiskie riski joprojām saglabājas. Pārtikas izejvielu tendences liecina, ka arī no šīs puses spiediens mazinājies.
Tomēr, neskatoties uz šīm tendencēm, gala patērētājam pārtika maz pamazām turpinās kļūt dārgāka. Tikmēr iekšējie faktori turpinās būt ierobežoti.
Pagaidām uz laiku atlikts elektroenerģijas tarifu izmaiņas, bet patēriņa aktivizēšanās saglabās mērenu tempu. Gada otrajā pusē varētu palielināties iedzīvotāju inflācijas gaidas eiro ieviešanas sakarā, ko uzņēmēji steigs izmantot.
Skatoties tālākā termiņā, pasaules atsevišķas Centrālās bankas jau ir devušas mājienus par lielāku iecietību pret inflāciju, kas varētu nozīmēt, ka ārējo faktoru ietekmē un ekonomikas izaugsmes rezultātā jārēķinās ar straujāku inflācijas aktivizēšanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
