LDDK: papildu ierobežojumi nebanku kreditētājiem pasliktinās uzņēmējdarbības vidi  (43)

Vēstulē LDDK norādījusi, ka problemātiski ir regulēt nebanku kreditēšanas nozari, piemērojot mēneša (gada) procentu likmes ierobežojumus, jo patlaban šajā likmē ietverti arī kredītu administrēšanas izdevumi, kuri maziem aizņēmumiem var būt neproporcionāli lieli.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāstīja, ka „nebanku kreditēšanas nozares regulējumam nepieciešams izstrādāt sabalansētu un kontrolējamu sistēmu. Uzliekot papildu ierobežojumus tajā strādājošajiem, tiek pasliktināta uzņēmējdarbības vide un uzņēmumu konkurētspēja, raidot negatīvu signālu sabiedrībai un faktiski apliecinot, ka sociālekonomiskām problēmām var nevis meklēt kompleksus risinājumus, bet gan pielietot represīvas metodes problēmas šķietamai ierobežošanai”.

Viens no piedāvātajiem risinājumiem esot administrēšanas izdevumu izdalīšana ārpus procentu likmes, pret ko līdz šim iebildusi Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija, norādot, ka tādā gadījumā tieši mazo kredītu ņēmējiem administrēšanas izdevumi attiecībā pret saņemto aizdevumu būšot nesamērīgi lieli. Patlaban tas tiek risināts, izmantojot iekšējās šķērssubsīdijas no lielo kredītu maksājumiem.

Kā galveno punktu LDDK uzsver pagājušajā ceturtdienā Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” redakcijas neatbilstību deklarētajiem mērķiem, jo Civillikums regulē attiecības starp līdzvērtīgām līgumslēdzēju pusēm, savukārt patērētāju tiesību aizsardzības jautājumiem, par kuriem šajā gadījumā ir runa, jātiek risinātiem, izstrādājot grozījumus „Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un citos saistītos tiesību aktos.

Gadījumā, ja procentu likmes ierobežošana tomēr tiek uzskatīta par īpaši būtisku risinājumu, LDDK piedāvā noteikt diferencētu likmi, kas gan daļēji risinātu katra kredīta pašfinansēšanos, gan mazinātu ar mājsaimniecību maksātnespējas riskiem saistītās problēmas. Proti, mazajiem kredītiem nosakot augstākas procentu likmes nekā lielajiem aizdevumiem, tie joprojām būtu relatīvi samaksājami.

LDDK uzskata, ka problemātisks ir arī piedāvātais nosacījums apturēt atmaksājamās summas pieaugumu, tai sasniedzot noteiktu apmēru. Alternatīvs risinājums ir ar kavējumu saistīto sankciju maksājumu apturēšana, saglabājot kreditēšanas likmi. Turklāt saprātīgs risinājums būtu saglabāt tikai vienu no līdz šim paredzētajiem maksājumiem – līgumsodu vai nokavējuma naudu, tādējādi arī nespeciālistiem radot skaidru priekšstatu par sankciju maksājumiem gadījumā, ja parāda atmaksa tiek kavēta.

LDDK ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, izglītības, nodarbinātības, sociālās drošības, veselības aprūpes, darba tiesību un darba aizsardzības jomās. LDDK apvieno 63 nozaru, profesionālās un reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem, - kopumā vairāk kā 5000 darba devējus. LDDK biedri nodarbina vairāk kā 37% no visiem nodarbinātājiem Latvijā.