"Liepājas Metalurga" rīcība, valstij aiz muguras samaksājot krāpšanā iesaistītajam Lietuvas uzņēmumam "Torlina" 4,6 miljonus eiro (aptuveni 3,27 miljoni latu), pierāda, ka ir jāmaina uzņēmuma vadība. Savukārt, ja "Liepājas Metalurgs" turpinās darbu, valsts var atgūt visu galvoto kredītu – 51 miljonu latu, pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboltiņš.
Viņš stāstīja, ka "Liepājas Metalurga" vadība pēc paziņojuma, ka uzņēmums vairs nespēj pildīt saistības, vienojās ar valsts pārstāvjiem, ka valsts ieceļ uzņēmumā kontrolieri, kas piedalās valdes darbā un saskaņo maksājumus. Sākotnēji uzņēmums pauda gatavību maksājumus saskaņot, atzina Āboliņš.
Āboliņš klāstīja, ka valsts ieceltais kontrolieris nesaskaņoja maksājumu Lietuvas uzņēmumam "Torilna", kas iepriekš piegādājis LM metāllūžņus, iebildusi arī Valsts Kase, taču nauda tomēr tika pārskaitīta.
Āboltiņš atzina, ka kredītsaistības ir jāpilda, taču, iespējams, ar "Torlina" varēja vienoties par atmaksas grafiku, jo šobrīd nav saprotams, kāpēc vienam kreditoram tiek samaksāts, bet citiem, piemēram, "Latvenergo" vai bankām - netiek. Uz Valsts kases jautājumiem par maksājumu Lietuvas firmai LM atbildēja, taču daļa LM argumentu izrādījās nepatiesa, stāstīja Āboliņš, tiesa, neatklājot, kādi tieši bija šie nepatiesie argumenti.
"Skaidrojumu neesam guvuši, secinājums ir tāds, ka sākotnējā laba griba saskaņot maksājumus ar valsti, nav realizējusies," pauda Āboliņš, uzsverot, ka šis maksājums pierāda - ir jāmaina "Liepājas Metalurga" vadība. To varētu izdarīt, ja kreditoru klubs par simbolisku samaksu pārņems uzņēmuma akcijas no pašreizējiem īpašniekiem.
Āboliņš skaidroja, ka kreditoru mērķis nav ilgtermiņā saglabāt LM savā īpašumā, bet gan saglabāt vai pat palielināt tā vērtību, nodrošinot uzņēmuma veiksmīgu darbību, un pēc tām pārdot akcijas, tādā veidā atgūstot savu naudu. Āboliņš arī pauda pārliecību - ja uzņēmums strādās, valsts varēs atgūt visu galvotā kredīta naudu un necietīs zaudējumus.
Kopumā valsts galvoja 60 miljonu latu lielu kredītu, no šīs summas LM samaksājis deviņus miljonus, līdz ar to šobrīd valsts galvotais kredīts ir 51 miljons latu. Galvotā kredīta ķīlas vērība ir aptuveni 1000 miljoni latu, taču ieķīlāti ir gan nekustamie īpašumi, gan ražošanas iekārtas un to vērtība ir lielāka, ja uzņēmums strādā un turpina ražošanu, nevis, ja iekārtas demontē un pārdot metāllūžņos, skaidroja Valsts kases pārvaldnieks. Ja LM strādās, valsts var atgūt visu vai nu no uzņēmuma peļņas vai no akciju pārdošanas investoram, sacīja Āboliņš.
Savukārt, pesimistiskākajā scenārijā, ja nonāk līdz uzņēmuma bankrotam un likvidācijai, "ir jārēķinās ar zaudējumiem", taču šobrīd kreditoru klubs strādā pie tā, lai tas nenotiktu, atzina Āboliņš.
TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien vēstīja, ka grūtībās nonākušais metalurģijas milzis AS "Liepājas metalurgs" (LM) valstij aiz muguras pārskaitījis 4,6 miljonus eiro kādā krimināllietā par krāpšanos ar nodokļiem iesaistītai Lietuvas firmai "Torlina". "Torlina" vadītāji iepriekš bija arestēti par krāpšanos metāla tirgū.
Jau ziņots, ka pašlaik ir pēdējais brīdis, lai "Liepājas Metalurga" akcionāri ar konstruktīvu rīcību varētu glābt uzņēmumu, bet, ja turpināsies nenoteiktība, uzņēmuma izredzes nav diez cik spožas, pagājušajā nedēļā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina premjers Valdis Dombrovskis(V).
Pašlaik LM kreditori izteikuši priekšlikumu atpirkt LM akcijas no pašreizējiem akcionāriem par simbolisku samaksu - vienu latu, un divi uzņēmuma lielākie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - pauduši "konceptuālu" piekrišanu piedāvājumam nodot sev piederošās uzņēmuma akcijas kreditoriem. Savukārt vēl viens akcionārs Kirovs Lipmans tam nav piekritis. Līdz šim arī neviens no akcionāriem nav ieguldījis uzņēmumā savus līdzekļus.
Dombrovskis pauda pārliecību - ja akcionāri grib glābt uzņēmumu, šobrīd ir pēdējais laiks rīkoties, jo ar katru dienu un nedēļu, kad saglabājas nenoteiktība, situācija pasliktinās.
Jau ziņots, ka grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma "Liepājas Metalurga" akcionārs Kirovs Lipmans pilnībā noraida piesaistītā konsultanta "Prudentia" un uzņēmuma kreditoru izteikto piedāvājumu pārdot faktiski visas viņam piederošās akcijas par simbolisku cenu - 1 latu. Savukārt pārējie divi uzņēmuma lielākie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - pauduši "konceptuālu" piekrišanu piedāvājumam nodot sev piederošās uzņēmuma akcijas kreditoriem.
Grūtībās nonākušais metalurģijas milzis LM apturējis savu pamatražošanu un sācis darbinieku atlaišanu. Savukārt valdība nolēmusi izveidot īpašu darba grupu situācijas uzņēmumā labākai koordinēšanai.
Iepriekš tika atzīts, ka, lai valdība iesaistītos LM glābšanā, uzņēmumam jānodrošina piecas darbības - akcionāriem jāpiedalās ar saviem līdzekļiem, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi Baltijā, kas nodrošinātu zemākas iepirkumu cenas, kā arī pašam jāveic maksājums Itālijas bankai "UniCredit S.p.A. 1,2 miljonu latu apmērā. Tāpat LM jāapstiprina pa jaunam uzņēmuma valde un beidzot jāizstrādā dzīvotspējīgs biznesa plāns.
LM iepriekš apstiprināja faktu, ka uzņēmumā tiek plānots samazināt strādājošo skaitu par 8 - 10%. Kompānija arī atklāj, ka šī gada pirmajā ceturksnī tērauda ražošanu organizējusi ar 73% noslodzi un velmējumu ražošanu ar 75% noslodzi, bet 2013.gada aprīlī tēraudu un velmējumus plānots ražot tikai ar 30% jaudu.
Investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm pilsētām aprīļa sākumā devās uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
