Maksātnespējas likuma grozījumi, kurus Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās, ir pavērs iespēju "valstiska līmeņa reiderismam" jeb uzņēmumu pārņemšanai, portālam "Delfi" pauda "Liepājas Metalurga" akcionāra Kirova Lipmana interešu pārstāvis, zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks.
Viņš ir pārliecināts, ka lielā steigā tapušie Maksātnespējas likuma grozījumi, kuru formālais autors ir vairāki valdošo koalīciju pārstāvoši Saeimas deputāti, ir rakstīti speciāli "Liepājas Metalurga" gadījumam.
"Mēs kā Lipmana juristi jau vairākas nedēļas runājam ar valdības un kreditoru kluba piesaistīto konsultantu "Prudentia", taču neviens mūs neinformēja par to, ka aizmuguriski top šādi grozījumi. Tas parāda, ka valsts ir neuzticams partneris," teica Rebenoks, piebilstot, ka nule kā tapušie Maksātnespējas likuma grozījumi nav saskaņoti nedz ar Maksātnespējas administrāciju, nedz ar uzņēmēju organizācijām. Tāpat nav izvērtēta to iespējamā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, "Delfi" klāstīja Lipmana intereses pārstāvošais advokāts.
Viņš skaidro, ka likuma grozījumi, kas regulēs uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu tiesiskās aizsardzības procesa laikā, pavērs iespēju, uzņēmuma kreditoriem vienojoties ar daļu akcionāru, dzēst citiem akcionāriem piederošās akcijas vai arīdzan būtiski samazināt šo akcionāru līdzdalību uzņēmuma kapitālā.
Rebenoks arī uzsver, ka likumu pielāgošana vienam konkrētam gadījumam nav pieņemama no juridiskās prakses viedokļa. Turklāt konkrēto grozījumi, viņa ieskatā, esot pretrunā ar Satversmē un starptautiskās konvencijās garantētajām tiesībām uz īpašumu. Tādēļ pastāv iespēja, ka pēc Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas, tie tiks apstrīdēti Satversmes tiesā.
"Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien izskatīšanai Saeimas komisijās tika nodoti Maksātnespējas likuma grozījumi, kas noteic, ka komercsabiedrību tiesiskās aizsardzības procesa laikā uzņēmumu pamatkapitālu var ne tikai palielināt, bet arī samazināt, lai pamatkapitāla apmērs atbilstu faktiskajam stāvoklim.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tādējādi tiks novērstas situācijas, kad finansiālās grūtībās nonākušo uzņēmumu kreditori atsakās piekrist uzņēmuma parādsaistību kapitalizācijai tādēļ, ka pārmērīgi lielā reģistrētā pamatkapitāla dēļ, kapitalizācija nenodrošina kreditoriem adekvātu daļu uzņēmuma pamatkapitālā.
Šādos gadījumos kreditori var atteikties saskaņot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, kas paredz parādsaistību kapitalizāciju jeb pārvēršanu uzņēmuma kapitāldaļās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
