Dombrovskis: dzīvošana uz parāda neatmaksājas  (39)

Viņš uzsvēra, ka nākamajos gados būtiski ir saglabāt šos centienus, par spīti arvien skaļāk paustajiem saukļiem par lielākiem tēriņiem, straujāku attīstības veicināšanu, kas var pāraugt "gāzēšanā līdz grīdai".

Kā piemēru stingras fiskālās disciplīnas priekšrocībām Dombrovskis minēja Igauniju, kas jau laikus nodrošināja sabalansētu budžetu un tā pārpalikumu. Tagad Igaunijas valsts parāds ir ap 10%, bet Latvijas - ap 40%.

Ko tad Latvija ir ieguvusi ar šiem 30%, jautāja premjers, un norādīja, ka Igaunijā ir lielāka vidējā alga, lielākas vidējās pensijas u.c. Savukārt Latvija vairāk maksā par parāda apkalpošanu.

Taču viņš atzina, ka ar taupības pasākumiem vien ekonomikas izaugsmi nodrošināt nevar. Dombrovskis uzsvēra, ka gan Latvijai, gan ES ir jāpievērš liela uzmanība konkurētspējas palielināšanai un jāsaprot, kas ir tie pasākumi, kas veicina konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) norādīja, ka fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt stabilu un ilgstošu izaugsmi. Jebkuras valsts iedzīvotāji grib redzēt stabilu, augošu vidi, kurā valsts netiek raustīta dažādās krīzēs un konkurētspējas kritumos.

Vilks uzsvēra, ka Latvija izvirzīja mērķi izpildīt Māstrihtas kritērijus brīdī, kad neviens tam vairs neticēja. Daudz ātrāk un plašāk izpildot visus starptautisko aizdevēju izvirzītos nosacījumus, Latvija šobrīd ir gatava iestāties eirozonā.

Investoros un uzņēmējos atgriezusies ticība, un notiek arvien straujākas investīcijas uzņēmumos. Arī demogrāfijas stimulēšana nākotnē dos rezultātu un situācija uzlabosies, solīja ministrs.

Viņš gan atzina, ka migrācijas rādītāji vēl pāris gadus būs negatīvi, taču arī šajā jomā gaidāmi uzlabojumi, jo Latvijā parādās iespēja iegūt labāk atmaksātu darbu, un šajā jomā Latvija konkurē ar citām Eiropas valstīm.

Ministrs atzina, ka viens no galvenajiem Latvijas uzdevumiem pašlaik ir darbaspēka nodokļa samazināšana. Svarīgs aspekts ir arī inovāciju un zinātnes attīstība. Ņemot vērā, ka šajā jomā valdībai ir lielas ambīcijas un par 60% tiks palielināts finansējums, esot sagaidāms šīs jomas izrāviens.

Kā ziņots, šodien Finanšu ministrija (FM) organizē starptautisku konferenci par fiskālās politikas perspektīvām Latvijā un ES.

Konferencē plānots diskutēt par fiskālās politikas reformām, kas ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas politikas darba kārtībā. Konferences dalībnieki tiks iepazīstināti arī ar pašreizējām tendencēm Baltijas valstu publiskajās finansēs un turpmākā darba prioritātēm, informēja FM.