To otrdien pēc valdības sēdes atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), norādot, ka lielāka skaidrība par to, cik liels nākamgad varētu būt IIN samazinājums un cik lielā mērā pieaugs neapliekamais minimums, kļūs skaidrāks rudenī, kad valdība lems par 2014. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru trim nākamajiem gadiem.
"Budžeta iespējas mums ir ierobežotas. Ir daudz nepieciešamību arī budžeta izdevumu daļā - pedagogu algas, ceļu sakārtošana, pensiju indeksācijas atsākšana, līdz ar to skaidrs, ka paveikt visu vienlaicīgi nevarēs," sacīja valdības vadītājs.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) jau iepriekš intervijā portālam "Delfi" atzina, ka valdība, visticamāk, atteiksies no likumā par IIN jau nostiprinātā nodokļa likmes samazināšanas plāna, kas paredz gan 2014., gan 2015. gadā IIN likmi samazināt par diviem procentpunktiem katru gadu.
Reaģējot uz pārmetumiem par pārmērīgo sociālo nevienlīdzību Latvijā, Finanšu ministrija tagad priekšroku sliecas dot straujākai ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanai un piedāvā Latvijā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu.
Ministrijas jaunais piedāvājums ietverts pirms divām nedēļām valdībā izskatītajā
informatīvajā ziņojumā, kurā Finanšu un Labklājības ministrijas ieteic 2014. gadā neapliekamo minimumu paaugstināt no pašreizējiem 45 latiem līdz 84 latiem mēnesī, bet atvieglojumus par apgādībā esošām personām – no 80 latiem līdz 98 latiem mēnesī.
Tiesa gan, saskaņā ar ministriju piedāvāto modelim neapliekamais minimums līdz 84 latiem mēnesī pieaugtu vien tai strādājošo daļai, kas saņemtu minimālo algu jeb 225 latus mēnesī. Pārējiem šis neapliekamais minimums būtu mazāks, bet personām, kas pelna virs 400 latiem mēnesī, neapliekamais minimums tiktu saglabāts līdzšinējā apmērā, tas ir, 45 lati mēnesī.
Valdība otrdien jau atbalstīja minimālās mēnešalgas apmēra palielināšanu par 12,5%, kas nozīmē, ka minimālā mēnešalga nākamgad pieaugs līdz 225 latiem jeb 320 eiro mēnesī.