Nākamā gada budžeta kontekstā ir jāmazina gan darbaspēka izmaksas, gan sociālā nevienlīdzība, šādu viedokli pauda bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore un bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle.
Aicināta vērtēt "Vienotības" ministru priekšlikumu no nākamā gada nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par diviem procentpunktiem, bet par vienu procentpunktu, akcentu liekot uz neapliekamo minimumu un apgādājamiem, Egle norādīja, ka šāds lēmums ir nekonsekvents, jo, no vienas puses, valsts apzinās investoru un uzņēmēju vēlmi darboties prognozējamā biznesa vidē, bet, no otras puses, nepārliecinoši mēģinām ieviest jaunas vēsmas nodokļu politikā.
"Galvenā problēma ir tajā, ka tiek konfrontēti divi mērķi - konkurētspēja, ko bija plānots veicināt ar IIN samazināšanu, un sociālās nevienlīdzības jautājumi, kas nav jauna problēma. Atceros, ka četru gadu griezumā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē sociālie partneri rosināja neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošo cilvēku kāpināšanu, bet tas netika sadzirdēts. Tagad pēkšņi to sadzird no Pasaules Bankas un konfrontē ar konkurētspējas ietvaros uzņemtām saistībām," norādīja Egle.
"Ja man būtu teikšana, es pie politikas un budžeta plānošanas nepielaistu cilvēkus, kas nav vismaz trīs gadus strādājuši privātajā biznesā ar veiksmīgiem rentabilitātes rādītājiem. Cilvēkam, kas plāno budžetu un politiku, ir jāsaprot, ko nozīmē sistēma, plānošana un atbildība par naudas resursiem. Rezultātā plāni būtu daudz konkrētāki un izpilde - daudz precīzāka," uzsvēra eksperte.
Egle uzskata, ka nākamā gada budžets būs priekšvēlēšanu budžets, kurā tiks iestrādāti labie darbi, par kuriem savukārt tiks stāstīts reklāmas kampaņās. "Populisms ir lielākais nākamā gada budžeta risks, no kā vajadzētu izvairīties," ir pārliecināta eksperte.
Tāpat viņa iesaka nākamā gada budžeta kontekstā piesargāties no lozungiem par darbaspēka aiziešanu no valsts pārvaldes zemo algu dēļ. "Protams, mums jāgatavojas gaidāmai Eiropas Savienības prezidentūrai un kopumā atalgojums ir jāpalielina, bet ierēdņu skaits gan ir drastiski jāmazina līdz ar bezjēdzīgajām prasībām, kuras kopā ar normatīvo aktu jūkli tie ir saražojuši, lai attaisnotu savu esamību," atzina Egle.
Kā ziņots, valdības koalīcijā patlaban ir domstarpības par to, kādas nodokļu izmaiņas īstenot nākamgad. Likumā paredzēts, ka 2014.gadā tiks par diviem procentpunktiem - no 24% uz 22% - samazināts IIN. Uz šādu risinājumu uzstāj Reformu partija, kas rosina arī nākamgad straujāk - līdz 140 latiem - paaugstināt nodokļu atvieglojumus par bērniem.
"Vienotības" ministri - labklājības ministre Ilze Viņķele un finanšu ministrs Andris Vilks - iepriekš izteikušies, ka IIN samazināšana par diviem procentpunktiem nākamajā gadā vēl būtu diskutējama un ka IIN samazināšana varētu notikt pakāpeniskāk.
Finanšu ministrija piedāvā nākamgad īstenot trīs būtiskus ienākumu nevienlīdzību mazinošus pasākumus - minimālās algas palielināšanu, neapliekamā minimuma diferencēšanu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām paaugstināšanu.
Minimālo darba algu no 2014.gada paredzēts palielināt no 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro mēnesī. Vienlaikus ir plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, nosakot, ka darba algai, kas nepārsniedz minimālo algu, neapliekamais minimums ir 84 lati mēnesī, bet darba algai virs minimālās algas neapliekamais minimums pakāpeniski tiek samazināts, līdz pie darba algas 400 latu mēnesī neapliekamais minimums saglabājas esošajā līmenī, proti, 45 lati mēnesī. Visbeidzot ir paredzēts paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī uz 98 latiem mēnesī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
