Kā piemēru Egle minēja nodokļus un grāmatvedības jautājumus, kur regulējums mainās gandrīz ik pa trim mēnešiem. "Protams, pēdējos gados ar e-pakalpojumu plašo attīstību varam izdarīt agrāk neiedomājamas lietas, bet kopumā uzņēmējdarbības vide, īpaši MVU sektoram, uzlabojas visai lēni," norādīja eksperte.
Tāpat kā MVU problēmu Egle minēja finanšu resursu pieejamību, kurai nav atrasts pietiekami efektīvs risinājums. "Šeit varētu paanalizēt šī un iepriekšējā perioda struktūrfondu līdzekļu apgūšanu MVU sektorā. Daudzos gadījumos izvirzītie nosacījumi MVU ir "nepaceļami", piemēram, atbalsta līdzekļu atmaksa pēc sešiem un vairāk mēnešiem spiež iesaldēt jau tā nepietiekamos līdzekļus, kas rezultātā attur uzņēmējus no dalības projektos. Bankas kredīts, sevišķi biznesa sākuma periodā, kad tas ir īpaši svarīgs, bez papildu nodrošinājuma ir neiespējams," atzina Egle.
Viņa ir pārliecināta, ka MVU sektoram, kas vairumā gadījumu strādā tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, ļoti būtisks ir iekšzemes tirgus - klienti, to daudzums un pirktspēja. Krīzes periodā, kad asi izjutām naudas trūkumu, pasūtījumu apjomu samazināšanos un klientu trūkumu, daudzos gadījumos konkurence arī vairs nebija par labu klientam, kad zemās cenas veidojās uz kvalitātes rēķina. Egle uzskata, ka pēckrīzes periodā ir īpaši svarīgi balstīt šo uzņēmumu atlabšanu un palīdzēt to izaugsmei, investējot jaunos produktos un pakalpojumos, cilvēkresursu attīstībā un, protams, veicināt uzņēmumu savstarpējo kooperāciju darbam jaunos tirgos.
Vaicāta, kādā veidā šā gada novembrī Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma rīkotajā "Mazā biznesa dienā" tiks popularizēti mazie uzņēmumi, Egle norādīja, ka pircējus iespējams piesaistīt informējot, jo bieži vien cilvēks nezina, ka kaimiņš kādu pakalpojumu vispār sniedz. "Iespējams, ka pāri ielai ir grāmatvedības uzņēmums un uz attālo pilsētu nemaz nav jābrauc utt.," atzina Egle un uzsvēra, ka latviešiem patīk tirdziņi un viņi labprāt atbalsta mazos ražotājus un tirgotājus.
"Visa Latvija var kļūt par šādu tirdziņu. Tādēļ radām internetā vidi, kur uzņēmumam ir iespējams sevi pozicionēt bez maksas un pircējam ieraudzīt mazo darboni. Papildus "Mazā biznesa dienas" dalībnieki 16.novembrī saņems iespēju pilnveidot mārketinga un pārdošanas kanālus. Tā būs Latvijas Mazā biznesa karte, kas parādīs, kur un kādi esam, kādus produktus un pakalpojumus ražojam. Ticam, ka "Mazā biznesa diena" kļūs par tādu pašu tradīciju kā "Muzeju nakts" vai "Lielā talka"," uzsvēra Egle.
Jau ziņots, ka, lai veicinātu mazo un mikrouzņēmumu attīstību, šogad 16.novembrī tiks sākta vienas dienas iniciatīva "Mazā biznesa diena". Šogad dalībai "Mazā biznesa dienā" plānots uzrunāt vairāk nekā 30 000 mazo uzņēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!