Valdības lēmums paaugstināt azartspēļu nodokli par 10% no nākošā gada janvāra, lai palielinātu 2014.gada valsts budžeta ieņēmumus par 1,7 miljoniem latu un mazinātu azartspēļu atkarību risku, ir nepārdomāts un nedos vēlamo rezultātu, jo ir klaji populistisks un vērst tikai uz atsevišķu politisko spēku vēlmi par katru cenu iegūt popularitāti pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām, portālam „Delfi“ norādīja Latvijas spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs.
LSBA aprēķinājusi, ka paaugstinot azartspēļu nodokli par 10%, kopējie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no azartspēļu nozares varētu samazināties par aptuveni 3 miljoniem latu 2014.gadā.
2013.gada pirmo sešu mēnešu nozares rezultāti liecina, ka nodokļu ieņēmumu plāns nav izpildīts un azartspēļu ieņēmumu pieaugums bija tikai 2,8 % salīdzinot ar pāgājušo gadu.
Savukārt vidējie ieņēmumi no viena spēļu automāta un spēļu galda ar katru ceturksni arvien vairāk samazinās. Pirmajā pusgadā vislielākais ieņēmumu pieaugums gandrīz 40% apmērā bija izlozēm.
Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumā ir būtiska pretruna, jo nav iespējams samazināt azartspēļu nozari un vienlaikus plānot iegūt vairāk nodokļus valsts budžētā. Turklāt 2015. un 2016. gadā FM prognozē, ka papildus tiktu iegūti 1,9 miljoni latu katru gadu, kas nozīmē, ka valdība pat plāno azartspēļu nozares pieaugumu, norāda asociācija.
Atšķirībā no citām nozarēm, kur nodokļu paaugstinājumu ir iespējams kompensēt palielinot pakalpojuma vai produkta cenu, azartspēļu nozarē tas nav iespējams, jo azartspēļu pakalpojumam nav noteiktas cenas. Tas nozīmē, ka nodokļu palielinājums radīs neplānotus izdevumus, kurus uzņēmēji optimizēs samazinot spēļu iekārtu skaitu un atlaižot darbiniekus.
Samazinoties automātu skaitam samazināsies arī azartspēļu nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, jo azartspēļu nodoklis tiek maksāts par katru spēļu automātu un spēļu galdu.
FM nav ņēmusi vērā arī fiskālo ietekmi uz valsts budžetu saistībā ar citiem azartspēļu uzņēmumu maksātajiem nodokļiem, uzskata asociācija.
Papildus izdevumus un nepieciešamību optimizēt izdevumus radīs arī pāreja uz eiro valūtu, kas pēc uzņēmumu aprēķiniem kopā varētu nozarei izmaksāt apmēram 2 miljonus latu.
Nodokļu paaugstināšana ir jāskatās arī kontekstā ar valdības ieceri ieviest vienotu azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu no 2019.gada. Šīs sistēmas ieviešana azartspēļu uzņēmumiem prasīs ļoti lielas investīcijas un uzņēmumi jau tagad ir sākuši gatavoties jauno prasību ieviešanai. Nodokļu paaugstināšana ļoti sarežģīs jaunās sistēmas ieviešanu un iespējams, ka būs uzņēmumi, kas to finansiāli nevarēs izdarīt. Turklāt noslēgtā vienošanās starp FM un LSBA paredz pārskatīt jaunās sistēmas ieviešanas laiku, ja tiek paaugstināti azartspēļu nodokļi.
Lai arī azarspēļu nozares apgrozījuma līmenis joprojām nav sasniedzis 2006.gada līmeni, nodokļu pieaugums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vairāk kā 35%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
