Pēteris Strautiņš: Rupjmaizes vietā ekonomikai iepatikušās kūkas  (7)

Bilde, ko veido dažādu nozaru izaugsmes tempu atšķirības, ir abstraktā ekspresionisma šedevrs, kuru var droši izstādīt mākslas galerijā līdzās Marka Rotko darbiem. Piemēram, apstrādes rūpniecība gada griezumā sarukusi par 0.6%, transports par 2.2%, savukārt māksla, izklaide un atpūta pieaugusi par 13.6%, bet nekustamo īpašumu nozare par 13.2%.

Ja šāda "vieglprātīga" attiecība starp nozaru izaugsmes tempiem saglabātos ilgāku laiku, tad būtu jāsāk nopietni satraukties. Apstrādes rūpniecība un transports ir divas svarīgākās eksporta nozares, kas tātad sarukušas, kamēr bez minētajām ne tik "nopietnajām" nozarēm arī tirdzniecība (+6.2%) un valsts pārvalde (+9.1%) augušas straujāk par vidējo. Bēdīgi klājies arī eksportā visnotaļ svarīgajai A nozarei jeb lauksaimniecībai un mežsaimniecībai (-4.8%), acīmredzot kaitējis vēlais pavasari, jo šī gada zemākā graudu raža varētu izpausties 3.ceturksnī.

Ekonomika var atļauties kādu ceturksni vai divus vai varbūt trīs augt ilgt-nespējīgi, pēc tam gan jāatgriežas pie tikumīgāka dzīvesveida. Par laimi, ir redzamas pirmās pazīmes, ka tas jau notiek, rūpniecības sniegums gada 2.pusē noteikti uzlabosies. Jāpiebilst, ka kritums rūpniecībā arī gada 1.pusē, manuprāt, vairāk atspoguļo apgrozījuma, nevis pievienotās vērtības izmaiņas. Apgrozījumu 2.ceturksnī un 1.pusgadā kopumā uz leju vilka rūpniecības apakšnozares ar vārgu pievienotās vērtības/apgrozījuma koeficientu. Tuvākajā laikā gan diemžēl nav gaidāma strauja situācijas uzlabošanās transportā. Tā kā vēl neviens nav īsti sapratis, kas noteica datos redzamo kāpumu nekustamo īpašumu nozarē šī gada sākumā, kas 2.ceturksnī kļuvis vēl grandiozāks, tad ir grūti prognozēt, ko skaitļi teiks nākotnē. Jau otro ceturksni pēc kārtas šķiet, ka samērā pieticīgi novērtēts komercpakalpojumu sniegums (šoreiz +4.2% gada griezumā). 2.ceturksnī, līdzīgi kā pirmajā, strauji kāpis šīs nozares eksports un arī iekšējam pieprasījumam tik spēcīgi augošā ekonomikā vajadzētu palielināties. Informācijas un sakaru pakalpojumu kāpums bija ļoti straujš 1.ceturksnī, tagad krities līdz 3.9%, bet tam noteikti atkal jāpaātrinās. Savukārt uz pēckrīzes gadu kopējā fona spēcīgs bijis finanšu pakalpojumu kāpums (4%), domājams, ka arī lielā mērā uz augošā nozares eksporta rēķina.

Latvijas ekonomikas plūdums 1.pusgadā kļuva nedaudz lēnāks un vietām pastiprinājās lokāla rakstura turbulence. Taču tā nebija pietiekami liela, lai nozīmīgi ietekmētu darba tirgu, nodarbinātības un algu kāpums bijis nesatricināms. Acīmredzot turbulences iespaidu spēja absorbēt uzņēmēji un valsts. Piemēram, tādas lejupejošās svārstības dzelzceļa un ostu apkalpoto kravu plūsmā, kādas notikušas šogad, varbūt ietekmē pārsvarā ar labu rentabilitātes rezervi strādājošo uzņēmumu finansiālo situāciju, bet būtiski neskar to darbiniekus, jo viņu štata vietas un algas jāsaglabā neatkarīgi īslaicīgām jaudu noslodzes svārstībām. Savukārt izlaides kritums rūpniecībā, kā jau teikts, ir izteikti koncentrēts atsevišķās apakšnozarēs, ietekme uz darbiniekiem ir, bet tā nav visaptveroša.

Tāpēc ir likumsakarīgi, ka mājsaimniecības 2.ceturksnī spējušas palielināt patēriņu par 6.6%, vienlaikus turpinot uzlabot savas bilances, tātad to reālie ienākumi aug vēl straujāk. Interesanti, ka trīs galveno eksporta nozaru krituma laikā eksports audzis, bet to bez šaubām var skaidrot gan re-eksporta svārstības, gan pieaugoša ekonomikas starptautiskā specializācija. Ekonomiku uz priekšu stumt palīdzējis arī valdības patēriņš, kura kāpums par 5.8% bijis pārliecinoši straujākais pēckrīzes periodā. Vēl ilgi pētnieki strīdēsies par to, vai taupība bija vai nebija pārspīlēta, bet tā ir beigusies.

Atsevišķu nozaru sasniegtie rezultāti nav ilgtspējīgi, tomēr gada 2.pusē izaugsmes temps ekonomikā visdrīzāk palielināsies. Ārējos tirgos situācija pamazām kļūst labvēlīgāka, piemēram, izaugsme abās pārējās Baltijas valstīs kļūs spēcīgāka, jo īpaši Igaunijā, kur tā bija skaudri piebremzējusies. Iespējams, ka bažas par iespējamām politikas izmaiņām var pasteidzināt uzturēšanās atļauju iegūšanu un tas var dot nelielu pienesumu PVN ieņēmumu un nekustamo īpašumu pārdevēju ienākumu efekta veidā. Varam būt droši, ka patērētājus maz uztrauc tas, kādi faktori šobrīd virza viņu ienākumu pieaugumu, darba tirgus turpinās sasilt un nauda tiks tērēta ar sparu.

Runājot par valsts ekonomisko politiku, vēlētos uzteikt to, ka turpinās pavērsiens no rūpēm par atsevišķu nozaru labumu uz rūpēm par sabiedrības labumu. Tas ir jāsaglabā un ļoti žēl, ka atsevišķas uzņēmējus pārstāvošas organizācijas to nesaprot.