Labi funkcionējošs elektrības tirgus ir visu Baltijas valstu interesēs, paziņoja Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss. Savukārt izskanējušo informāciju par iespējamu elektroenerģijas plūsmas bloķēšanu no Igaunijas uz Latviju, atbildē uz ko Latvija brīdinājusi par kompensācijas pieprasīšanu, Partss raksturoja kā pārpratumu.
"Mēs nerunājam par savienojuma jaudas ierobežošanu, mēs runājam par to, kā šis savienojums tiek izmantots. Pašlaik tas 100% apmērā ir elektrības biržas rokās, bet mēs uzskatām, ka, kamēr tirgus noteikumi nav līdzīgi, daļu no šīs kapacitātes vajadzētu izmantot līdzīgi kā iepriekšējos gados," skaidroja Partss.
Igaunijas ministrs norādīja, ka Konkurences padomei ir jāizšķiras par pozīciju, jo pašreizējā situācija neatbilst Eiropas Savienības likumiem.
"Runas par kādām kompensācijām ir pārpratums, jo es tam šeit nesaskatu nekādu pamatu," sacīja Partss.
Latvija un Lietuva nevar palikt atšķirīgā pozīcijā, jo labi funkcionējošs energotirgus ir visu interesēs.
"Es tagadējo situāciju uzskatu par pārejas periodu, kurā kāda valsts virzās ātrāk, kāda lēnāk. Agrāk vai vēlāk tas notiks. Mūsu interesēs būtu, lai tas jau būtu noticis," sacīja Parts.
"Es gribētu atgādināt, ka 25.jūnijā notikušo cenu lēcienu Igaunijas elektrības biržā galvenokārt izraisīja situācija, kādā strādā Latvijas un Lietuvas elektrības biržas, un tas nav pieņemami," uzsvēra ministrs.
Partss piebilda, ka elektroenerģijas tirgus situāciju šomēnes apspriedīs par enerģētiku atbildīgie Baltijas valstu ministri.
Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss pagājušā nedēļā vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem pauda neapmierinātību par kaimiņvalstu vilcināšanos atvērt elektrības tirgus, brīdinot par elektrības plūsmas bloķēšanu pāri Latvijas un Igaunijas robežai.
Partss norāda, ka Baltijas valstis 2009.gadā parakstīja saprašanās memorandu (BEMIP) par enerģētikas tirgus attīstību un tā pamatā bija elektrības tirgu atvēršana un valsts kontroles atcelšana pār mājsaimniecību elektrības tarifiem.
Savukārt Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Partsa pārmetumus noraidīja kā nepamatotus.
Kā informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa, Latvija jau kopš 2007.gada mērķtiecīgi atvērusi savu elektroenerģijas tirgu, un patlaban brīvajā tirgū elektrību pērk jau 75% no visiem lietotājiem, un tikai mājsaimniecībām vēl pagaidām ir regulēts tarifs. Ieviešot risinājumus obligātā iepirkuma komponentes cenu kāpuma ierobežošanai un izveidojot mērķētu sociālā atbalsta instrumentu, tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā plānota nākamā gada aprīlī, ievērojot saistības, ko paredz Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns.
Vienlaikus EM uzsver, ka galvenais faktors, kas ietekmē cenu atšķirības starp Igaunijas un Latvijas/Lietuvas cenu zonām "Nord Pool Spot" biržā, ir pārvades ierobežojumi starp Igauniju un Latviju. Tieši tāpēc Latvijas pārvades operators AS "Augstsprieguma tīkls" piedalās projektā "NordBalt", lai palielinātu starpsavienojumu jaudas starp Latviju un Lietuvu. Šo projektu plānots noslēgt 2016.gadā. Tiek veikta izpēte par jaunu projektu Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu jaudu palielināšanai.
EM uzskata, ka mākslīgu, politiski motivētu ierobežojumu noteikšana uz Igaunijas un Latvijas pārvades sistēmu robežām radītu nopietnas šaubas par Igaunijas spēju ievērot Trešajā Enerģētikas paketē noteikto prasību nodrošināt pārvades sistēmas operatora neatkarību. Tāpat šāda rīcība no Igaunijas puses radītu šaubas par Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līgumos noteikto pienākumu dalībvalstīm nodrošināt brīvu preču un pakalpojumu kustību. Ja šādi ierobežojumi tiks noteikti, Latvija noteikti pieprasītu Igaunijai kompensēt visus zaudējumus, ko Latvijas patērētājiem šāds lēmums varētu radīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
