Latvija par gāzi ir pārmaksājusi 255 miljonus latu, aplēsuši eksperti  (36)

Biedrība atzīst, ka Latvija un Baltijas reģions nav vienīgais ES ar salīdzinoši augstām dabasgāzes vairumtirdzniecības cenām. Līdzīga aina 2013.gada jūlijā bija arī Čehijā un Bulgārijā, taču Čehijas gadījumā nākotnes cenu var prognozēt ievērojami zemāku, ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības un rūpniecības kameras arbitrāžas 2013.gada 27.jūnija lēmumu, kas "Gazprom" uzliek pienākumu atteikties no līdzšinējiem cenu formulas nosacījumiem par labu tirgus cenai. Lēmums ir uzskatāms par vēsturisku un faktiski rada precedentu līdzīgām prasībām arī Latvijai, uzskata NGTB.

2013.gada pirmajos 7 mēnešos Latvijas patērētāji par Krievijas gāzes importu ir pārmaksājuši 31 miljonus latu, neskatoties uz ievērojamām "Gazprom" cenu atlaidēm, aplēsusi biedrība.

"Paredzams, ka pasaules dabasgāzes tirgus turpinās pieaugt, taču šīs tendences ietekme uz drošības un politiskajiem procesiem līdz šim netika pienācīgi novērtēta, un, vērtējot straujo ASV lomas palielināšanos, eksperti šobrīd paredz ievērojamu ģeopolitisku efektu, īpaši ņemot vērā, ka līdz šim konvenciālie dabasgāzes resursi ir bijuši koncentrēti valstīs, kas tos ir izmantojušas politiskos nolūkos, kontrolējot gāzes piegādes infrastruktūru," skaidro biedrība.

"Izveidojot nacionālo gāzes termināli Skultes ostā arī Latvijas un Baltijas dabasgāzes tirgus tuvākajā nākotnē var izmantot pasaules, t.sk. Ziemeļamerikas dabasgāzes tirgos piedāvātās cenu priekšrocības," iesaka biedrība.

Šobrīd Eiropā nozīmīgākie dabasgāzes tirdzniecības mezgli ir Lielbritānijas tirgus NBP un Nīderlandes tirgus  TTF. Centru attīstība ir sākusies pēc enerģijas tirgus reformām šajās valstīs, un to attīstības priekšnosacījumi ir bijuši pieeja diversificētām piegādēm, kā arī likumdevēju īstenotās tirgus regulācijas izmaiņas. Latvijai ir iespējas kļūt par līdzīgu reģionālu gāzes tirdzniecības mezglu, paātrinot gāzes tirgus reformas, nodalot pārvades sistēmu, kā arī nodrošinot regulētu pieeju esošajai pārvades un uzglabāšanas infrastruktūrai potenciālajiem LNG termināļu operatoriem, uzskata biedrība.

Biedrība ir neapmierināta ar gāzes tirgus liberalizācijas novilcināšanu. Pašlaik  Ekonomikas ministrija piedāvā pakāpeniskā tirgus liberalizāciju,   un tā neparedz nosacījumus, lai nodrošinātu jaunus spēlētājus tirgū un zemākas dabasgāzes cenas Latvijas un Baltijas valstu patērētājiem.  EM priekšlikumu vēl skatīs valdība.

 Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jūlija sākumā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Enerģētikas likuma grozījumi un ar tiem saistītas izmaiņas citos likumos, kas nepieciešami, lai Latvijā sāktu īstenot dabasgāzes tirgus liberalizācijas pirmo posmu. Pagaidām likuma grozījumos, par kuriem vēl jālemj valdībai un Saeimai, nav noteikts konkrēts datums, kad izmaiņas varētu stāties spēkā.
 
 Šopavasar "Latvijas Gāzes" vadība Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātus brīdināja, ka dabasgāzes tirgus liberalizācija var izraisīt gāzes cenu pieaugumu Latvijā. Bīstoties no cenu kāpuma, deputāti sākotnēji atbalstīja liberalizācijas atlikšanu, bet pēc tam savu viedokli mainīja. Jautājums par dabasgāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu vairākkārt iekļauts Saeimas darba kārtībā, taču līdz šim tā arī nav izskatīts.