Premium klases nekustamo īpašumu kompānijas "Baltic Sotheby's International Realty" ("Baltic Sotheby's") valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs sacīja, ka panāktais kompromiss nav vērtējams pozitīvi. "Šī programma bija viena no retajām pēdējā laika investīciju piesaistes programmām, kas bija izdevusies. Starptautiski tā bija pazīstama kā programma, kas ir pārskatāma, saprotama un korekta. Taču, to mainot, Latvija kārtējo reizi parāda, ka tā strauji maina noteikumus un līdz ar to investoriem tā kļūs mazāk pievilcīga," teica Rozenbergs.
Viņš norādīja, ka nav arī saprotams, kāpēc Latvija, laikā, kad citas valstis arvien vairāk vēlas piesaistīt līdzekļus no austrumvalstīm, raida signālu, ka investīcijas no tām nav vajadzīgas. "Arvien vairāk valstu piedāvā programmas, lai piesaistītu investīcijas no austrumvalstīm. Bet mēs esam tik mazi un lepni, ka varam šo programmu izmest mēslainē," sacīja "Baltic Sotheby's" vadītājs.
Tāpat viņš norādīja, ka līdz ar šāda kompromisa panākšanu, politiķi būs nobremzējuši visu nekustamā īpašuma tirgu. "Šis lēmums ietekmēs visu nekustamā īpašuma nozari bez izņēmumiem. Cietīs gan celtnieki, gan arhitekti un attīstītāji, gan interjera dizaina uzņēmumi, gan juridisko konsultāciju sniedzēji," atzīmēja Rozenbergs.
Viņš arī kritizēja panākto vienošanos par kvotu sistēmu, norādot, ka nav saprotams pēc kādiem kritērijiem tiks atlasīti tie 800 kandidātu, kuriem tiks piešķirta uzturēšanās atļauja, kā arī piebilda, ka šāda programma varētu veicināt korupciju.
Arī nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" vadītājs Edgars Šīns atzīmēja, ka panāktais kompromiss nav atzinīgi vērtējams. "Runājot par panākto kompromisu varu teikt tikai to, ka daudzi cilvēki jau kravā koferus, lai brauktu prom no Latvijas. Tas ir signāls attīstītājiem, ka programma tiek slēgta, līdz ar to jaunu projektu attīstīšana neturpināsies un pazudīs daudzas darba vietas," sacīja Šīns.
Tāpat viņš norādīja, ka ir daudz nerezidentu, kas Latvijā ir iegādājušies nekustamos īpašumus, bet līdz šim nav pieteikušies termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, taču, zinot, ka drīzumā šādas atļaujas saņemt būs grūtāk, steigsies tām pieteikties, tādējādi izsmeļot paredzētās kvotas. "Domāju, ka šie cilvēki, kas jau ir nopirkuši īpašumu Latvijā, bet līdz šim nebija pieteikušies uzturēšanās atļaujai, to drīzumā darīs. Domāju, ka viņi arī būs tie, kas izsmels noteikto kvotu limitu," teica Šīns.
Savukārt, komentējot, kā tas ietekmēs pašu nekustamo īpašumu kompāniju "Latio", Šīns sacīja: "Nekustamo īpašumu bizness jau piecus gadus guļ beigts, bet cilvēki tik un tā atrod ar ko nopelnīt."
Jau ziņots, ka trešdien starp koalīcijas partijām tika panākta vienošanās par termiņuzturēšanās atļaujām, kas paredz, ka gadā varēs izsniegt ne vairāk kā 800 uzturēšanās atļauju. Kompromisu plānots apstiprināt ceturtdien, 10.oktobrī, ārkārtas koalīcijas sēdē.
Pašlaik termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Rīgas reģionā vai lielajās pilsētās par summu, kas nav mazāka kā 100 tūkstoši latu, vai arī nekustamo īpašumu ārpus Rīgas par kopējo summu, kas nav mazāka par 50 tūkstošiem latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
