Par daudz naudas ceļiem, par maz inovācijām – EK vērtē Latvijas plānus tērēt ES naudu  (94)

No vērtējuma izriet, ka finansējums pētniecībai un inovācijām ir par mazu, savukārt ostām, lidostai, reģionālajiem ceļiem, epakalpojumiem, kultūras objektiem un radošajām industrijām – atvēlēts par daudz. Finanšu ministrija visās šajās pozīcijās grasās piekāpties, atņemot plānotajām aktivitātēm miljonus un palielinot pētniecības maku, ziņo "Latvijas Avīze".

Finanšu ministrija gatavojas ierosināt palielināt finansējumu par 38,1 miljonu eiro pētnieku dalībai Eiropas programmās un viedajai specializācijai, un par 88,9 miljoniem eiro – inovatīvai uzņēmējdarbībai.

Eiropas Komisija vairākkārt norāda, ka ES naudu drīkst ieguldīt tikai tad, "ja skaidri pamatota tirgus nepilnība" ir "kvalitatīvs vajadzību izvērtējums". Tas nozīmē, ka tikai tad, ja uzņēmēju atbalstāmajā jomā nav vai ka viņiem neatmaksājas ar to ņemties. Tikpat dzelžainas prasības ir pēc saredzama rezultāta. Nevarētu būt iebildumu, ka tiek prasīts, lai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektors kalpotu ne tikai valsts pārvaldei, bet kopumā visai sabiedrībai, parādot, ko iedzīvotāji un uzņēmēji no šiem ieguldījumiem iegūs. Tā vietā, lai panāktu lielāku lietderīgumu, Finanšu ministrija no e-pārvaldībai nodomātajiem 172 miljoniem domā nogriezt ceturto daļu, norāda laikraksts.

Tāpat Eiropas Komisija grib saskatīt Latvijas stratēģiju pārejai uz zaļāku transportu (gan kravām, gan pasažieriem). Savukārt reģionālo ceļu glābšanai neesot pietiekama pamatojuma, tāpēc gaidāma stīvēšanās par 89 miljoniem latu.

Eiropas Komisijas nostāja ir tāda, ka par ES naudu var labot tikai tos ceļus, pa kuriem var atbraukt uz Latviju un cauri izbraukt. Arī lielās ostas un lidostas nevar tikt finansētas. Tāpēc tikai Austrumu–Rietumu Krievijas platuma sliežu ceļš un "Rail Baltica" tiek atbalstīti. Un arī lidostas "Rīga" savienojumam ar TEN-T dzelzceļa tīklu paredzētie 44 miljoni eiro ir ieskaitīti.

Tomēr 88% no Kohēzijas fonda un 11% no ERAF komisijai esot par daudz, tāpēc FM gatavojoties samazināt finansējumu gan dzelzceļam (-59,5 miljoni), gan ostām (-80 miljoni), gan Rīgai kā galvaspilsētai (-31 miljons), gan reģionālajiem autoceļiem (-15 miljoni).

Vērtējumā konstatēts, ka atbalsts plānots "biznesam kā parasti", bet ar ES naudu vajagot sasniegt jaunu konkurētspējas līmeni, uzsvērta nepieciešamība palielināt un fokusēt ieguldījumus, kas saistīti ar mazo un vidējo uzņēmumu attīstību (viedā specializācija, zaļās un sociālās inovācijas, konsultāciju bizness). Arī atbalsts radošām industrijām apšaubīts – ne tāpēc, ka nevajadzīgs, bet tāpēc, ka Latvijā labuma saņēmējas plānotas pašvaldības, bet tām jābūt vērstām uz mazo biznesu. Taču Finanšu ministrija grasās šo atbalstu nevis pāradresēt, bet 32 miljonus radošām industrijām vispār noņemt, ziņo "Latvijas Avīze".

Investīcijām piekrastes tūrismā Eiropas Komisija neredz pamatojumu, jo Kohēzijas fonds vairs neatbalstīs ne tūrismu, ne sporta būves (tāpēc cerība par ES naudu rekonstruēt Daugavas stadionu līdz simt gadu jubilejai deju svētkiem izplēn). Latvija varētu samazināt ieguldījumus publiskajā tūrisma infrastruktūrā par 39,4 miljoniem latu, vienlaikus palielinot finansējumu tūrisma uzņēmējdarbībai par 21,8 miljoniem eiro.

EK pieprasa fokusētu atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai, piezīmējot, ka trūkst skaidras enerģētikas stratēģijas. EK arī pasaka, ka atbalsts simtlatniekiem nepienākas, turpretim konkrētām sociālām grupām palīdzēt pat vēlams. Tāpēc ar papildu 25 miljoniem domāts iekļaut darba tirgū "tos, kam pāri 50" un ar tikpat – sociālās atstumtības riskam pakļautos.