Valdības lēmums liegt alus ražotājiem iespēju pretendēt uz 64 miljoniem latu Eiropas Savienības (ES) fondu naudas programmā "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" veicinās vietējo alus ražotāju skaita samazināšanos un importa alus pārsvaru Latvijā, atzina aptaujātie ražotāji.
Otrdien valdības sēdē raisījās diskusija, vai uz ES finansējumu var pretendēt arī alus ražošana. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka alus ražošana nav ar augstu pievienoto vērtību. Viņam oponēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, norādot, ka ES nav uzlikusi ierobežojumus alus ražošanas nozares atbalstam, tāpēc tā ir Latvijas izšķiršanās - atbalstīt vai nē.
Kā "Nozare.lv" atzina SIA "Valmiermuižas alus" līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, valdības lēmums nozīmē alus importa atbalstīšanu, neraugoties uz Latvijas potenciālu kļūt par nozīmīgu alus eksportētāju.
"Kviešu tonnu var eksportēt par 140 latiem, bet, ja vietējos alus miežus pārvērstu alū, par vienu miežu tonnu varētu saņemt vismaz 5600 latus. Līdz ar to lēmums nozīmē, ka politiķu vairākums izvēlējies atbalstīt graudu eksportu un alus importu, nevis maksimālās pievienotās vērtības radīšanu Latvijā. Ne Vācijā, ne Igaunijā, ne Lietuvā alus no valsts atbalstāmām nozarēm nav izslēgts. Tādēļ nākotnē Latvijā paredzu alu importa pieaugumu, lai arī Latvijai piemīt potenciāls kļūt par alus eksportētāju pasaulē," sacīja Ruņģis.
AS "Aldaris" pārstāve Laura Krastiņa atzina, ka situācija alus nozarē nav viegla, līdz ar to industrija no valsts puses noteikti būtu atbalstāma.
"Situācija ir smaga un ne velti tiek meklēti dažādi risinājumi, lai uzņēmumi attīstītos. Necerot uz būtisku valsts atbalstu, "Aldaris" jau pieņēmis lēmumu turpmāk koncentrēties uz augstas pievienotās vērtības alus ražošanu. Pilnībā piekrītam ekonomikas ministra viedoklim, ka alus kā nacionāla industrija būtu atbalstāma. Kādēļ Latvijas valdības nevarētu atbalstīt alus nozari līdzīgi, kā, piemēram, Francija, kuras valdība ļoti aktīvi iesaistās vīna industrijas atbalstīšanā," sacīja Krastiņa.
Vienlaikus viņa atzina, ka saprotama arī valdības nostāja, ka "pašreizējos ekonomikas apstākļos naudas visiem nepietiek un ir arī citas nozares, kur tā, iespējams, nepieciešama vēl vairāk".
Savukārt AS "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere atzina, ka lēmumu vērtē kā nozari diskriminējošu, kas atsauksies uz alus ražotāju skaita samazināšanos.
"Tamlīdzīgi, vienu nozari diskriminējoši lēmumi, kā arī neprognozējamā nodokļu politika atspoguļojas faktā, ka Latvijā paliek aizvien mazāk uzņēmumu, kas ražo alu. Nav skaidrs, kādēļ tāda Latvijā tradicionāla nozare kā alus ražošana netiek uzskatīta kā atbalstāma no valsts puses," sacīja uzņēmēja.
Viņa arī norādīja, ka "Cēsu alus" nav paļāvies uz valsts atbalstu un līdz šim uzņēmuma un alus ražošanas nozares attīstībā investējis savus līdzekļus - kopš 2000.gada vairāk nekā 35 miljonus latu.
Kā ziņots, ES programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādejādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Aktivitātes ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!