Tiesas lēmums apķīlāt valstij piederošās "airBaltic" akcijas ir viena procesa sastāvdaļa, kurā visi ar lidsabiedrības restrukturizāciju neapmierinātie mēģina to apstrīdēt, turklāt šis process varētu ilgt vairākus gadus, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits.
Kā skaidro eksperts, šis ir viens no soļiem, kā neapmierinātie cenšas aizsargāt savas intereses. Dažāda veida prasību esot tik daudz, ka to risināšana aizņemšot vairākus gadus, un patlaban esot pāragri spriest, kā šis process varētu beigties.
Jau iepriekš Linkaits norādīja, ka arī prasījumu tiesību izsolīšana pret "airBaltic" 51,7 miljonu latu apmērā "tik daudz neattiecas uz aviokompānijas darbību, cik uz bijušajām tiesvedībām un saistībām, kas radušās pirms kompānijas restrukturizācijas". Šo izsoli nevarot atraut no pārējām tiesvedībām un prasībām, kas celtas saistībā arī ar kompānijas bijušo īpašnieku.
Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa piemērojusi pagaidu noregulējumu, apķīlājot valstij piederošās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas bijušā "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika prasībā pret likvidējamo "Latvijas Krājbanku" ("Krājbanka") un Satiksmes ministriju (SM).
Prasības nodrošinājums tika piemērots līdz ar lietas ierosināšanu 8.oktobrī. Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, šis lēmums nav pārsūdzams.
Lēmumu apstiprināja arī Flika pārstāvis zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, papildinot, ka tika pieņemts lēmums arī par aizliegumu palielināt pamatkapitālu.
Tihonovs iepriekš pastāstīja, ka līdz ar 2011.gada 3.oktobra "airBaltic" glābšanas vienošanos valsts kopā ar bankām un kreditoriem vienojās, ka līdz 2012.gada 31.decembrim netiks veikti darījumi ar "airBaltic" akcijām, tomēr šī apņemšanās netika ievērota.
SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās "Krājbankā" ieķīlātās "airBaltic" mazākuma akcionāram SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) piederošās "airBaltic" kapitāldaļas. SM iegādājās "Krājbankai" piederošo ķīlu - 47,2% "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku.
"Akcijas piederēja BAS, kas savukārt piederēja Flikam, un akcijas bija galvenais ķīlas priekšmets, ko Fliks deva bankām savu saistību nodrošināšanai. Cēloņsakarīgi, ja tiek pārdots galvenais aktīvs, kas tiek ieķīlāts, pārkāpjot līgumu, tad šāda pārdošana ir jāatzīst par spēkā neesošu," skaidroja Tihonovs.
"Ja bankas administrators uzskata par iespējamu izsolē pārdot prasījumu tiesības pret "airBaltic" 51,7 miljonu latu apmērā, tad akcijas kā ķīla šīm prasījuma tiesībām ir acīmredzami dārgākas, proti, Flika prasītie 62 miljoni latu," paskaidroja Tihonovs.
Flika pārstāvis norādīja, ka "ir skaidrs", ka gadījumā, ja prasījuma tiesības tiek tirgotas par vairāk nekā 50 miljoniem latu, arī nodrošinājums ir bijis lielāks. "Acīmredzami arī tiesa redzēja pamatu un loģiku prasības nodrošināšanai," izteicās advokāts.
"airBaltic" akcionārs - Satiksmes ministrija - skaidro, ka patlaban speciālisti analizējot situāciju un komentārs tiks sniegts vēlāk.
Apgabaltiesa līdz 10.decembrim atlika "airBaltic" prasību pret Fliku par 70 miljonu latu parādu piedziņu. Lietas izskatīšanu nācās atlikt, jo uz to nebija ieradies ne atbildētājs, ne arī kāds viņa norīkots pārstāvis. Prasītāja "airBaltic" pārstāvis advokāts Pēteris Dalderis pauda viedokli, ka Fliks par savas dzīvesvietas maiņu tiesai nav paziņojis pietiekami laicīgi, līdz ar to atbildētāja neierašanās būtu uzskatāma par neattaisnotu, tomēr tiesnese bija pretējās domās un nolēma, ka dokumenti Flikam nosūtāmi atkārtoti uz viņa jauno adresi.
Tāpat apgabaltiesa todien nolēma pievienot lietas materiāliem papildu pierādījumus, kurus bija iesniedzis prasītājs, kā arī noteica, ka lieta tiks skatīta slēgtās sēdēs, lai aizsargātu komercnoslēpumu un fizisko personu - lidsabiedrības klientu - privātos datus.
Kā ziņots, "airBaltic" prasība tiesā ir virs 20 miljoniem latu, bet no kompānijas, kurā apdrošināta Flika atbildība, tiek prasīti 50 miljoni latu. "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš biznesa portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja, ka tiesvedība ir sākta par Flika apzināti kaitnieciskām darbībām, pildot vienīgā "airBaltic" valdes locekļa pienākumus, piemēram, par kompānijai neizdevīgu līgumu noslēgšanu un fiktīvu saistību uzņemšanos pret "Investbank".
Tiesvedība ierosināta arī par spontānu un nepamatotu aviokompānijas reisu atcelšanu bez savlaicīga brīdinājuma pasažieriem, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, slēdzot līgumus ar sev piederošām un saistītām kompānijām, kaitnieciskām manipulācijām ar "airBaltic" piederošām preču zīmēm, komerciāli jutīgu kompānijas un darbinieku datu nodošanu trešajām pusēm uz apšaubāmiem nosacījumiem, kā arī kaitējuma nodarīšanu aviosabiedrības reputācijai.
Lidsabiedrībā uzsvēra, ka visi šie darījumi ir iespaidojuši zaudējumu rašanos aviosabiedrībai, kuru apjoms ir aprēķināts un nodots tiesas rīcībā.
"airBaltic" ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
