"Liepājas metalurga" (LM) maksātnespēja neiecirtīs robu valsts budžetā, šādu viedokli LTV raidījumam "de facto" pauda finanšu ministrs Andris Vilks (V). Viņš nedomā, ka radīsies 200 miljonu latu zaudējumi, uz ko norāda valdības konsultantu sastādītais ierobežotas pieejamības ziņojums.
"Metalurga" dīkstāve gan ir atspoguļojusies Latvijas ekonomikā, tādēļ iekšzemes kopprodukts pirmajos divos ceturkšņos neauga par 4-5%, kā agrāk. Vilks skaidro, ka nākamā gada budžets veidots ar domu, ka LM nestrādā, tādēļ, viņaprāt, lieli pārsteigumi nav gaidāmi.
Taču ar maija mēnesi datētajā slepenajā ziņojumā kopējās "Metalurga" bankrota tiešās un netiešās izmaksas valstij kopā novērtētas no 230 līdz 250 miljoniem latu, atkarībā no aktīvu pārdošanas ātruma. Neieņemtie nodokļi un vairāki miljoni bezdarbnieku pabalstos ir tikai divas no pozīcijām, ar ko valstij jārēķinās. Daļa no tēriņiem jau ir iestājušies, piemēram, Valsts kase ir atmaksājusi 51 miljonu latu kredītu Itālijas "Unicredit" bankai par metalurga krāsnīm, bet būs arī jauni izdevumi pašā uzņēmumā - aktīvu uzturēšana vien prasīs miljonu latu mēnesī. Kopējā atgūstamā summa lēsta 20-50% apmērā no sākotnējās vērtības.
Izdevumi var būt mazāki, ja kāds nopirks slēgto ražotni. Administrators un valsts puse cerības nav atmetuši un pat uzskata, ka tagad investoriem būs vieglāk izdarīt izvēli, jo maksātnespējas procesā prom būs padzīti esošie īpašnieki, vesta LTV.
"Metalurga" administrators Haralds Velmers neredz, kur ņemt naudu algu izmaksai pilnā apmērā, bet uzskata, ka uzņēmuma maksātnespēja, ko viņš jaunnedēļ plāno pieprasīt, darbiniekiem nebūs tas sliktākais variants, jo viņi varēs saņemt pabalstus un atgriezties, kad būs atrasts investors. "Darbinieki būs vajadzīgi, jo investors nevar atnākt ar armiju uz šejieni un sākt ražot," raidījumam pauda Velmers, bet neslēpj, ka visiem darbs diez vai atradīsies.
Jau ziņots, ka 30.septembrī uzņēmuma TAP plānā paredzētais aizdevums desmit miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. No 1.oktobra saskaņā ar likumu sākās 30 dienu periods, kurā ir iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.
"Liepājas metalurga" akcionāri Sergejs Zaharjins un Iļja Segals iepriekš paziņoja, ka panākuši vienošanos par 70% uzņēmuma akciju nodošanu Krievijas uzņēmumam "Daļpolimetall", lai investors varētu ieguldīt nepieciešamos līdzekļus rūpnīcā un pēc iespējas ātrāk atjaunotu tehnoloģisko procesu. Tomēr darījums līdz šim tā arī nav noticis.
"Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās un pārtraucis ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit" - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
Liepājas tiesa ir pieņēmusi uzņēmuma TAP pasākumu plānu, ko ir izstrādājuši uzņēmuma speciālisti un kas ir saskaņots ar visiem nodrošinātajiem un vairāk nekā 55% nenodrošināto kreditoru, kā arī ar kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu "Prudentia Advisers".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
