Uzņēmēji šaubās, ka puse deputātu vispār izprot budžetu  (47)

Viņa atzina, ka valsts sekretāriem un ministriju ierēdņiem uzņēmēji nevar veltīt sliktus vārdus, "valdības, ministriju pusē ir profesionāļi", bet, kad budžeta projekts nonāk parlamentā, parādās visādi brīnumi.

"Mums nav pārliecības, ka puse no deputātiem vispār saprot, kas tur notiek," pauda Meņģelsone.

Viņa arī norādīja, ka šoreiz budžets ir izcils priekšvēlēšanu plāns, gatavojoties nākamā gada Saeimas vēlēšanām, jo katra partija izvēlējusies sev savu karogu: vienam tā ir nevienlīdzības samazināšana, citam – demogrāfija, un citi mērķi, bet nav secīga darbības plāna.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš piekrita, ka šoreiz 2014.gada valsts budžetā nav naudas un enerģijas ekonomiskajam izrāvienam.

Endziņš, vērtējot budžetu, arī pauda, ka "ekonomikas izrāviens nākamgad noteikti nebūs, tam nav nekāda pamata, lai par to runātu, ir jābūt zināmam finansējumam."

Pēc Endziņa teiktā, izrāvienu varētu nodrošināt "neprognozējamas veiksmes uzņēmējiem eksporta tirgos", taču prognozes ir skumīgas, jo Eiropā, kas ir Latvijas galvenais noieta tirgus, vērojama recesija.

Arī Meņģelsone piekrita, ka budžets tikai formāli atbilst Nacionālajam attīstības plānam, bet pēc būtības nē, jo ir maz likumprojektu, kas vērsti uz attīstību.

"No vienas puses, darbaspēka nodokļu samazinājums ir būtisks solis uz priekšu, jo šie nodokļi bremzē ekonomikas izrāvienu kā tādu. Tajā pašā laikā, ja uzņēmējam nebūs iespēja pelnīt un attīstīt konkurētspēju, ieguvumi nebūs tik jūtami," teica Meņģelsone.

Pēc viņas domām, budžetā ir jūtama milzīga steiga, tādēļ ir varbūtība, ka būs kļūdas un nekvalitatīvi lēmumi, līdz ar to paredzami grozījumi.