Klāvs Vasks: Latvijas 'Skype' meklējumos  (33)

Pēdējā laikā ir notikušas vairākas būtiskas diskusijas par finansējumu start-up uzņēmumiem un agrīnā kapitāla pieejamību Latvijā. Ar start-up uzņēmumiem mēs saprotam tādus uzņēmumus, kuru radītie produkti ir inovatīvi un atrodas tirgus izpētes procesā, vēl nezinot, kas, kam un kā tiks pārdots. Kā likums, šāda tipa uzņēmumi vai komandas, kas strādā pie idejām, atrodas paaugstināta riska zonā attiecībā uz finansējuma piesaisti, jo idejas vai produkta izstrādes procesā sākotnējā iecere var kardināli mainīties.

Analizējot tirgus nepilnības, ir konstatēts, ka galvenās jomas, kurās pietrūkst finansējuma, ir pirmssēklas (pre-seed) un sēklas (seed) attīstības stadijas jaunu tehnoloģiju un IT uzņēmumi.

Tirgū darbojas vairāki riska kapitāla fondi, no kuriem deviņi ir ar valsts līdzfinansētu kapitālu, kur finansējumu no Eiropas Struktūrfondiem un valsts līdzekļiem pārvalda Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Esošo riska kapitāla fondu galvenais uzsvars ir uz uzņēmumiem izaugsmes stadijā, kuriem ir pierādīts un skaidrs biznesa modelis, savukārt, viens no fondiem (Imprimature) skaidri fokusējas un finansē agrīnās izaugsmes stadijas uzņēmumus.

Izvērtējot esošo tirgus situāciju, kurā izaugsmes kapitāla pieejamība ir palielinājusies pateicoties arī trīs jauniem riska kapitāla fondiem, kas uzsākuši darbu 2013.gadā, nākotnē uzsvars būtu jāliek uz agrīnās stadijas uzņēmumu finansējuma pieejamību.

Imprimatur šobrīd realizē 1.8 milj. EUR programmu, kas atbalsta augsti tehnoloģisku uzņēmumu agrīnās stadijas attīstību, kur viena investīcija uzņēmumā ir līdz 50 tūkst. EUR. Kā liecina apkopotā statistika, programma ir viena no pieprasītākajām un tai kopumā pieteikušies 46 uzņēmumi vai komandas ar kādu tehnoloģisku ideju, no kurām 12 jau saņēmušas finansējumu un drīzumā šis skaits papildināsies ar citām atbalstītām komandām un idejām.

Viens no pirmssēklas finansējuma saņēmējiem ir uzņēmums "Froont". Tā dibinātāja Anna Andersone atzīst, ka ir ļoti nozīmīgi, ka arī Latvijā beidzot pieejams šāds ļoti agrīnas stadijas investīciju rīks, jo start-up uzņēmumiem pirms tie sāk pelnīt, ir grūti sasniegt finansiālu atbalstu Latvijā. "Froont" savu pirmo investīciju saņēma no Somijas riska kapitāla uzņēmuma Inventure un tas parāda, ka finansējuma trūkums uzņēmumiem sākotnējā attīstības brīdī Latvijā, piespiež tos izvēlēties dibināt uzņēmumus citur, kā rezultātā mūsu valsts zaudē gan labus talantīgus cilvēkus, gan nākotnes ieņēmumus nodokļos no šiem uzņēmumiem.

Lielāka problēma, ar ko saskaras visa start-up vide Latvijā, gan ideju attīstītāji, gan finansētāji, ir lielu veiksmes stāstu pieredze, kāda ir Igaunijai. Ne velti Skype piemērs tiek citēts atkal un atkal, parādot, kā no start-up uzņēmuma ir izveidojies liels un globāls spēlētājs. Tas ir atstājis aiz sevis lielu pēctecību Igaunijas agrīnā riska kapitāla jomā un, jo īpaši, agrīno ideju ekosistēmas izveidē, kur daudzi bijušie un esošie Skype darbinieki darbojas kā investori, mentori, nododot savu pieredzi jaunajiem, tehnoloģiju start-up uzņēmumiem, un tas kopumā dod papildus enerģiju šīs jomas attīstībai.

LGA, kā savu nākamā gada prioritāti, ir nolikusi Latvijas start-up vides uzlabošanu, palielinot pieejamo finanšu instrumentu klāstu tieši pirmssēklas un sēklas stadijas uzņēmumiem. Plānots atbalstīt tehnoloģisku inkubatoru izveidi, kā arī veicināt biznesa eņģeļu kustību Latvijā, kas arī varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu agrīnās stadijas uzņēmumu attīstībā un profesionālu investoru kultūras izveidei Latvijā.

Vai tāds nevarētu būt veiksmīgākais ceļš uz Latvijas Skype?

Par šo un citiem jautājumiem plašākā kontekstā tiks diskutēts biznesa foruma "Biznesa prognozes" finanšu nozares sesijā "Lielā nauda tautsaimniecībā". Tajā piedalīsies Elmārs Prikšāns (Pohjola Bank), Edgars Šadris (Finanšu ministrija), Ainārs Ozols (SEB banka), Harijs Švarcs (Swedbank), Klāvs Vasks (Latvijas Garantiju Aģentūra) un Ģirts Rungainis (Prudentia). Plašāka informācija par pasākumu: http://biznesaprognozes.lv/programma.html