Sākotnējo atbalsta shēmu rezultātā ir mazinājusies konkurētspēja nesubsidētām ražotnēm un paaugstinājušās elektroenerģijas izmaksas gala patērētājiem, kaut arī pati elektroenerģijas tirgus cena ir samazinājusies.
Pie esošajām zemajām tirgus cenām jaunu, efektīvu elektroenerģijas jaudu ieviešana bez atbalsta mehānismiem ir gandrīz neiespējama. Tādēļ daudzas valstis ir spiestas sākt plānot bāzes jaudu uzturēšanas maksājumu mehānismus, lai saglabātu un uzturētu daļēji novecojušās jaudas, kuras var būt nepieciešamas par spīti tam, ka ir neefektīvas vai izmanto fosilo kurināmo.
Vairāki Eiropas enerģētikas uzņēmumi, kuri savā darbībā izmanto visdažādākos energoresursus un ir saistīti ar enerģijas ražošanu, pārvadi, pārdošanu, kā arī darbojas izpētes jomā, tostarp "Fortum", ir iesnieguši aicinājumu Eiropas Komisijai steidzamības kārtā pieņemt saistošus mērķus SEG emisiju (siltumnīcefekta gāzu emisiju) samazināšanai līdz 2030. gadam.
Dokumentā ir pausts atbalsts ES centieniem samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu un enerģētikas politikas trīs pamatprincipiem: konkurētspējai, ilgtspējai un piegādes drošībai. Ļoti svarīgi ir nākotnē panākt no gala patērētāju izmaksu viedokļa visefektīvāko un vislētāko oglekļa līmeņa samazināšanas veidu.
Tendences, kas ietekmē enerģētikas sektoru globāli, nenoliedzami ietekmē arī Latvijas tirgu, kur "Fortum" pamatdarbības veids ir siltumenerģijas ražošana. Jāteic, ka centralizētā siltumapgāde pie mums šobrīd pārdzīvo grūtus laikus. Lielie parādi par siltumenerģiju uzskatāmi norāda uz normatīvo aktu nepilnībām saistībā ar daudzdzīvokļu ēku siltumapgādi un pārvaldīšanu.
Ziemeļeiropas valstīs, kur klimatisko apstākļu dēļ siltumapgāde ir svarīga iedzīvotāju dzīves kvalitātes sastāvdaļa, par piemērotāko, ērtāko, drošāko un arī ekonomiski izdevīgāko siltumapgādes veidu pilsētās un citās blīvi apbūvētās teritorijās ir atzīta tieši centralizētā siltumapgāde.
Arī ES direktīvu dokumentos redzam, ka centralizētā siltumapgāde pilsētās tiek atbalstīta. Diemžēl mūsu nacionālajā likumdošanā pagaidām šādu uzstādījumu neredzam. Latvija aktīvi iesaistās klimata pārmaiņu mazināšanā un pārņem praksē pārbaudīto Ziemeļvalstu kaimiņu pieredzi. Ceram, ka drīz šo sapratni un atbalstu redzēsim arī mūsu likumdošanā, kas sekmēs centralizētās siltumapgādes modernizēšanu un sakārtošanu, nevis pretēju procesu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!