EM: 2014.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 4,5%; nepieciešams kāpināt produktivitāti  (11)

Latvijas ekonomika pēckrīzes periodā turpina sekmīgi attīstīties. 2012.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5,2%, bet 2013.gadā, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, IKP pieaugums pārsniedza 4%. Latvijas ekonomika trīs gadus ir piedzīvojusi izaugsmi, kas ir ne tikai starp straujākajām Eiropas Savienībā, bet arī ilgtspējīgāka un produktīvāka par iepriekš pieredzēto. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni, kopējam eksportam par gandrīz 20% pārsniedzot pirmskrīzes perioda augstāko punktu.

Ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē arī situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un mazinās krīzes izraisītais augstais bezdarbs. Tajā pašā laikā atsevišķas iedzīvotāju grupas, īpaši personas ar zemu izglītības līmeni un kvalifikāciju, gados vecāki cilvēki, kā arī jaunieši situācijas uzlabošanos izjūt vājāk. 2013. gadā situācija darba tirgū turpināja uzlaboties - 3.ceturksnī kopumā nodarbināti bija 906,1 tūkst., kas ir par 1,3% jeb aptuveni 11,4 tūkst. vairāk nekā 2012.gada 3.ceturksnī. Bezdarba līmenis 2013. gada 3. ceturksnī saruka līdz 11,8%, kas bija par 1,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Sagaidāms, ka 2014.gadā turpinās pieaugt nodarbināto skaits un samazināties bezdarbs. Ekonomikas ministrija prognozē, ka nodarbināto skaits pieaugs par 2% jeb 18 tūkst., bet bezdarba līmenis varētu samazināties zem 10 procentiem.

Arī turpmākā Latvijas ekonomikas izaugsme būs cieši saistīta ar eksporta iespējām un situāciju ārējos tirgos. Pakāpeniski stabilizējoties ekonomiskajai situācijai Eiropā, sagaidāms, ka 2014.gadā Latvijas eksporta iespējas uzlabosies un ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 4,5%. Vienlaikus jāņem vērā, ka krīzes gados uz darbaspēka izmaksu samazināšanas rēķina iegūtās konkurētspējas priekšrocības pakāpeniski tiek zaudētas, un, lai nākotnē spētu palielināt ražošanas un eksporta apjomus, būtiska loma būs ne tikai pieprasījuma kāpumam noieta tirgos, bet arī spējai kāpināt produktivitāti. Tieši produktivitātes kāpums ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs arī atalgojuma pieaugums.

Latvijas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai nepieciešams veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. 2013.gada 28.maijā MK apstiprinātā Nacionālā industriālā politika tam ieliek pamatus, virzot pārnozaru izmaiņas ne vien uzņēmējdarbības vidē, bet arī izglītības sistēmā un reģionālajā investīciju politikā, lai mērķtiecīgi mainītu ekonomikas modeli no zema ienesīguma produktiem un pakalpojumiem, ko saražo lēts darbaspēks, uz augsti produktīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kas var atļauties maksāt labas algas darbiniekiem.

Vienlaikus, lai nodrošinātu stabilu ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, ne mazāk svarīgi ir turpināt īstenot uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, īpaši tos, kas saistīti ar institucionālo ietvaru (likumdošana, nodokļu politika, atbalsta institūcijas) un infrastruktūras uzlabošanu. Tāpat ir jāturpina uzturēt stabilu makroekonomisko vidi. Nepieciešams veicināt godīgas komercdarbības vidi, lai konkurence tirgū netiktu ierobežota nedz no komersantu, nedz publisku personu puses. Lai sagatavotos un pielāgotos būtiskajām strukturālajām izmaiņām, ir nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū.