Valstij ir jāatbalsta pareizi strukturētas biogāzes ražotnes, domā biogāzes stacijas saimnieks  (28)

Intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" viņš uzsver, ja tiktu realizēta pārdomāta atbalsta politika un atbalstu vairāk saņemtu pareizi strukturētas biogāzes ražotnes, ieguvumu būtu daudz vairāk. Viņaprāt, pareizi strukturētas ir ražotnes, kas spēj pašas sevi nodrošināt ar izejvielām, piemēram, audzē govis vai cūkas, bet lopu mēslus izmanto biogāzes ražošanai. Šādu biogāzes staciju izveide depresīvajos apvidos ļautu īstenot nozaru dažādošanu un uzņēmējiem ļautu diversificēt riskus.

Taču dzīvē viss bijis citādi, uzradušies puiši, kuriem bija nauda un kuri darīja visu, ko gribēja. "Pirka zemi, izbrauca ceļus un lauka vidū cēla biogāzes stacijas, no kurām ne iedzīvotājiem, ne valstij reālu ieguvumu nebija. Tā tautā radās apzīmējums - "biogazņiks"," stāsta Cīrulis.

Tagad ar Subsidētās enerģijas nodokli (SEN) tiekot mēģināts nošķirt lauksaimniekus no vieglās peļņas tīkotājiem, jo biogāzes stacijām uzliktais nodoklis var svārstīties no 5% līdz 10%. "MC bio" vadītāja paustās bažas, ka no zemniekiem iekasēs solītos 5%, nevis vairāk, apstiprinājās. Sākotnēji, publiskojot nodokļa apmēru elektrības ražotājiem, faktiski visām biogāzes stacijām tika paredzēts, 10% nodoklis. Savukārt vēlāk, Lauku atbalsta dienestam precizējot datus, nodoklis tika samazināts līdz solītajam apmēram.

"Mežacīruļu" saimnieks par jaunajiem nodokļiem nesūrojas. Daudz sāpīgāk esot izjust valsts attieksmi pret ražotājiem. "Par spīti nodokļos 280 500 eiro un tam, ka laukos pildām sociālās funkcijas, attieksme no valsts nekļūst pozitīva. (..) mēs saviem darbiniekiem būvējam mājas, dzīvokļus, veidojam infrastruktūru. "Mežacīruļos" visās ražotnēs nodarbināti 30 cilvēki. Viņi saņem gan algu, gan par viņiem tiek maksāti nodokļi. Ja pareizina šo skaitli ar 1,2, ko es uzskatu par vidēju latviešu ģimeni, tad mēs iegūstam mutes, kuras apgādājam ar uzturu. Tas nav maz, turklāt, ja ņem vērā, ka mums ražotne ir ciematā, kur dzīvo 40 cilvēku, tad var saprast, cik šāda saimniecība ir nozīmīga. Taču tas netiek novērtēts. Mēs pretim nesaņem neko - nekādas nodokļu atlaides vai ko tādu, kas varētu veicināt ražošanas attīstību," saka Cīrulis.