Pēteris Strautiņš: Ekonomika kļūst baudāmāka, pagaidām  (2)

Starp sākotnējo un precizēto datu izziņošanas brīdi tika publicēti 4.ceturkšņa dati par transporta darbību, kas bija ļoti labi, vismaz pagaidām tranzīta plūsmas šķiet stabilizējušās, bet augošā ekonomika nodrošina augošu pieprasījumu pēc iekšzemes pārvadājumiem. Taču augošie pārvadājumu apjomi kaut kādu iemeslu dēļ neatspoguļojas nozares IKP datos, CSP vērtē, ka nozares pievienotā vērtība gada laikā augusi tikai par 0,1%. Kravu pārvadājumi ar autotransportu šajā laikā auga par 11,7%, ar dzelzceļu – par 6,3%; pasažieru pārvadājumi nemainījās.

Atbilstoši gaidītajam, sliktākie ceturkšņa rezultāti bija nozarē "pārējā rūpniecība", tātad galvenokārt enerģētika, saistībā ar ļoti silto laiku. Šī nozare gada laikā sarukusi par 8,4%, visās pārējās ir pieaugums. Pārsteidzoši labi ir rezultāti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (+2,3%), jo siltais laiks bija samazinājis meža darbu apjomus. Pavāji izskatās arī tirdzniecības dati (+1,7%), kas acīmredzot saistīts ar vairumtirdzniecību, jo privātais patēriņš ir bijis galvenais izaugsmes vilcējs, gada laikā pieaugot par 4,3%, gandrīz tieši tāds ir arī mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums. Jau drusku labāks rezultāts bija apstrādes rūpniecībā (+2,6%), bet par spīti ļoti labvēlīgajiem laika apstākļiem, izaugsme celtniecībā piebremzējās līdz 3,9%.

Līdzīgi kā gadā kopumā, arī 4.ceturksnī ekonomikas izaugsmi ļoti pozitīvi ietekmēja nozares, kuras var vispārināt kā "radošie un intelektuālie pakalpojumi" — informācija un sakari, komercpakalpojumi, finanšu pakalpojumi, kā arī māksla, izklaide un atpūta. Pieaugot šo pakalpojumu īpatsvaram eksportā, kā arī mainoties preču eksporta portfelim, pērn eksporta kopsumma nav bijusi precīzs uz ārējo tirgu vērsto nozaru sekmju rādītājs. Pērn ir labi klājies tiem eksporta veidiem, kuri ir mazāk atkarīgi no importa, tātad katram plašajā pasaulē nopelnītajam eiro bija lielāka pozitīvā ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem. Tāpēc pērnā gada nogalē pie gada griezumā nemainīga eksporta ir vienlaikus audzis patēriņš un uzkrājumi. Pirmajos izaugsmes gados pēc Dižķibeles ekonomika strādāja "grēku nožēlas" režīmā — tika strauji kāpināts eksports, lāpītas bilances, bet ienākumi un patēriņš auga diezgan pieticīgi. Aizvadītais gads jau bija daudz vairāk uz dzīves baudīšanu vērsts. Iespējams, ka saistībā ar gatavošanos eiro ieviešanai straujāk augošā IKP daļa no izlietojuma puses bija valdības patēriņš (+5,6%), bet investīcijas diemžēl samazinājās par 10,3%.

Joprojām ir pamats cerēt, ka 2014.gads Latvijas ekonomikai būs labāks nekā iepriekšējie, izaugsme būs gan strauja, gan sabalansēta — spēcīgi augs gan patēriņš, gan investīcijas un eksports, citiem vārdiem, gan mielosimies ar kūkām, gan audzēsim muskuļu šķiedras. Lielākā daļa pieņēmumu, uz kuriem šī prognoze ir balstīta — labāka situācija rietumu tirgos, lielākas reālās algas, labāka mājsaimniecību un uzņēmumu finansiālā situācija, joprojām ir spēkā.

Taču notikumi Krimā un ap to ir ievērojami palielinājuši neskaidrību par tuvāko nākotni. Liela mēroga tirdzniecības sankciju pret Krieviju nebūs, tas ir puslīdz skaidrs. Nav šaubu, ka būs pasākumi pret atsevišķām amatpersonām, varbūt arī politiski ietekmīgiem uzņēmējiem, bet tam nevarētu būt lielas ietekmes uz ekonomiku. Latvija ietekmi varētu sākt just pēc iespējamiem liela mēroga pasākumiem pret Krievijas finanšu sistēmu, kas būtiski ietekmētu kaimiņvalsts ekonomisko situāciju, radikālākajos scenārijos arī varētu tai apgrūtināt starptautisko norēķinu veikšanu. Ir jārēķinās arī ar iespējamiem pretpasākumiem, kas var tikt vērsti arī pret Latviju kā ES prezidējošo valsti 2015.gada 1.pusē, Lietuvai jau ir šāda pieredze.

Šādi scenāriji jau rada nopietnas bažas, jo datu kopaina rāda, ka Krievija visdrīzāk ir svarīgākais Latvijas ekonomiskais partneris un šeit ir drīzāk jāsaka "atkal" nevis "joprojām". Kopš zemākā punkta pirms 15 gadiem ekonomiskie sakari ar šo valsti ir kļuvuši daudz nozīmīgāki. Tā it kā nav lielākais preču eksporta tirgus "uz papīra", bet tāds varētu būt, ja pieskaita netiešo eksportu caur citām Baltijas valstīm. Nav ne mazāko šaubu, ka tā ir galvenais partneris pakalpojumu tirdzniecībā. Ap divas trešdaļas tranzīta preču nāk no Krievijas, arī tūrisma pakalpojumu eksportā lielajai kaimiņvalstij ir pirmā vieta.

Cerēsim uz labāko, bet ir jābūt gataviem, ka Krimas notikumiem būs nopietnas ekonomiskās sekas. Tāpat kā 1998-1999.gada Krievijas finanšu krīzes laikā, ietekme Latvijas teritorijā būtu nevienmērīga. Diemžēl grūtības visvairāk skartu vietas, kas to vismazāk var atļauties. Liepājas ekonomiku jau ir traumējusi LM darbības apturēšana, tāpēc tā šobrīd ir ļoti atkarīga no vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kas galvenokārt strādā ar austrumu tirgu. Otro lielāko pilsētu Daugavpili jau šobrīd nospiež zemas algas un augsts bezdarbs, diemžēl tās mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi ir daudz vairāk saistīti ar austrumu tirgu nekā šī nozare caurmērā. Abās lielākajās Latgales pilsētās (arī Rēzeknē) ļoti svarīgs darba devējs ir dzelzceļš. Tāpat neproporcionāli liela ietekme ekonomiskajām grūtībām Krievijā vai šķēršļiem tirdzniecībai būtu Kurzemes piekrastes mazpilsētās un ciemos, kā arī Salacgrīvā, kur nav daudz alternatīvu darba iespēju. Pārējā Kurzemē, kā arī Vidzemē un Zemgalē ietekme nebūtu liela. Rīgā varētu nopietni ciest atsevišķi uzņēmumi, bet pilsētas lielā un diversificētā ekonomika spētu šo šoku absorbēt.