"Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne sacīja, ka tas, kas notiks nākamo desmit gadu laikā, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, jo dalība ES būtībā ir iespēja un tās izmantošana ir mūsu rokās.
"Ja politikas lēmēji sparīgi strādās pie strukturālo reformu ieviešanas, piemēram, uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošanas, ja paši strādāsim pie savu prasmju uzlabošanas, tad varam gaidīt, ka soli pa solītim turpināsim tuvināties ES vidējam dzīves līmenim," viņa sacīja.
"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš prognozēja, ka nākamo desmit gadu laikā vidējais Latvijas ekonomikas pieauguma temps, visdrīzāk, būs starp 4-5%. "Tas nozīmētu, ka šajā laikā Latvijas ekonomika pieaugs par apmēram 50%. Tas ir vairāk vai mazāk "consensus" vai caurmēra viedoklis, nedaudz uz optimistisko pusi. Taču es redzu tam pamatojumu, jo ikdienā redzu, kā attīstās pievienotās vērtības radīšanas procesi Latvijas uzņēmumos, kā tie pamazām virzās uz aktivitātēm, kas globālajā darba dalīšanā rada augstākus ienākumus. Es arī redzu resursus, kas vismaz nākamajā desmitgadē ļaus šiem procesiem turpināties," viņš teica.
Strautiņš atzīmēja, ka sagaida, ka pēc desmit gadiem Latvijas eksportā būs daudz lielāks mašīnbūves, elektronikas, farmācijas, informācijas tehnoloģiju (IT) un biznesa pakalpojumu īpatsvars nekā šobrīd.
"Nākamajos desmit gados sasniegsim dzīves līmeni, kas šobrīd ir ES vidējais, bet arī šis rādītājs, protams, nestāvēs uz vietas," sacīja Strautiņš.
Tāpat viņš minēja, ka turpmākajos desmit gados Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas būs ļoti pakāpeniskas, salīdzinot ar to, kas piedzīvots iepriekšējos desmit gados. "Jaunākie dati (piemēram, lidostas) liek domāt, ka mēs šobrīd esam ļoti tuvu neto migrācijas nulles punktam. Sagaidu, ka nākamajos desmit gados neto migrācija būs pozitīva, jo ienākumu līmenis Latvijā augs straujāk nekā vidēji Eiropā, arvien vairāk cilvēku ieceļos arī no trešajām pasaules valstīm. Šobrīd pieaug dzimstība, tas varbūt vēl varētu turpināties dažus gadus, piedzimstot bērniem, kuri bijuši "atlikti" krīzes gados. Tālākā nākotnē gan jaunu cilvēku skaita sarukuma ietekme kļūs par noteicošo faktoru un process varētu aiziet pretējā virzienā," teica Strautiņš.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka Ukrainas konflikts ir devis jaunu impulsu un skatījumu uz politiskajām iniciatīvām, kas nebija sevišķi populāras sabiedrībā, un tādējādi tuvākā nākotnē tas varētu būt viens no primārajiem uzdevumiem – panākt, ka ES kļūst elastīgāka un operatīvāka lēmumu pieņemšanā.
Tāpat Gašpuitis minēja, ka Latvijas nākamajos desmit gados pamazām tuvosies vidējam ES līmenim. "Taču, vai to sasniegsim, noteiks mūsu spēja apzināties, ka ar katru gadu izaugsmes nodrošināšana pieprasīs arvien lielāku piepūli un apņēmību – uzņēmējiem investēt, bet valstij turpināt strukturāli mainīties," viņš teica.
Jau vēstīts, ka ceturtdien aprit desmit gadi kopš Latvijas dalības ES, proti, 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
