Nav skaidrības, vai sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Latvijai būtu izdevīgs  (9)

Svarīgs nosacījums termināļa izveidē būtu arī tas, lai projekta īstenošanā iesaistītos uzņēmēji, pauda ministrijas ierēdnis.

Lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas importētās gāzes, izskanējuši trīs varianti - Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojums, kā arī reģionālais vai nacionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis. Tomēr kā reālāko gāzes piegādes alternatīvu eksperti min Polijas un Lietuvas starpsavienojumu, kura izbūvi solidāri gatavas līdzfinansēt Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija.

AS "Latvijas Gāze" Starptautisko attiecību daļas vadītāja Andra Ješinska diskusijā uzsvēra, ka starp minētajiem alternatīvajiem gāzes piegādes projektiem lielāku atbalstu gūtu reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kura īstenošana būtu jāaizstāv tikpat dedzīgi kā Polijas un Lietuvas starpsavienojuma projekts.

"Pērn Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gāzes pārvades sistēmas operatori regulāri tikās, lai izstrādātu reģionā nepieciešamo projektu sarakstu. Saskaitījām arī visu Baltijas reģiona kopējās nozīmes projektu saraksta izmaksas un secinājām, ka to kopējā summa ir līdz 1,8 miljardiem eiro. Līdz ar to ir jāsaprot, kuri projekti ir prioritāri un kā tos īstenot," teica Ješinska.

Arī AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs piekrita, ka Latvija nespēs finansēt divus lielus enerģētikas projektus, tāpēc būtu jāizlemj, kurš no projektiem - Polijas un Lietuvas starpsavienojums vai sašķidrinātās dabasgāzes termināļi - ir lētākais.

Žīgurs arī norādīja, ka patlaban Eiropā nopērkamā sašķidrinātā dabasgāze nespēj konkurēt ar Krievijas gāzi, kas ir divas, trīs reizes zemāka par Eiropā piedāvāto.

"Eiropā pieejamā sašķidrinātās dabasgāzes cena Polijas terminālī ir 600 ASV dolāri par 1000 kubikmetriem, bet Latvijā šī cena patlaban ir 340 ASV dolāri par 1000 kubikmetriem. Ja pie "Latvenergo" šodien ierastos kāds, kurš vēlētos pārdot gāzi par Eiropas cenām, mēs šādu līgumu neslēgtu. Tātad tirgus sadalīšanas problēmu ir vieglāk risināt, ja Baltijas valstis kaut kādā veidā tiktu pievienotas lielajiem tirgiem, proti, ar Lietuvas un Polijas gāzes vada savienojumu," uzskata "Latvenergo" vadītājs.

Tāpat Žīgurs skaidroja, kāpēc eksperti ir skeptiski pret jauniem sašķidrinātās dabasgāzes termināļu projektiem. "Patlaban Eiropā darbojas sašķidrinātās dabasgāzes termināļi ar kopējo jaudu 190 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā. Būvniecības stadijā ir termināļi ar jaudu 30 miljardi kubikmetru gadā. Tie kopā ir 220 miljardi kubikmetri gadā. Savukārt izmantotā kapacitāte ir apmēram 80 miljardi kubikmetru gadā. Līdz 2030.gadam paredzēts, ka izmantotā kapacitāte gadā sasniegs 120-125 miljardus kubikmetru. Līdz ar to patlaban sašķidrinātās dabasgāzes termināļu izmantotā jauda ir aptuveni 40%," informēja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Spiridonovs piebilda, ka valsts politikas jautājums ir par enerģētisko drošību, ko var nodrošināt ar vienu lielu enerģētikas projektu. Savukārt sašķidrinātās dabasgāzes termināli varētu attīstīt ar nosacījumu, ja tas būtu ekonomiski izdevīgi, uz ko patlaban ir grūti atbildēt.

Spiridonovs norādīja uz ASV dabasgāzes potenciālu Latvijā, ko pēc attiecīgiem ASV lēmumiem varētu importēt uz Latviju, un tā varētu būt lētāka vai tuvu tam līmenim, kādu Latvijā maksā patlaban. Tajā pašā laikā EM eksperts atzina, ka ASV nepiegādās vienu "gāzes spainīti", bet gan vēlēsies piegādāt noteiktu apjomu noteiktā laika posmā. "Ja gadījumā ASV piegādās gāzi lielos apjomos par pievilcīgu cenu, tad radīsies jautājums par krātuvēm."

Ministrijas eksperts vērsās pie "Latvijas Gāzes" pārstāves ar jautājumu, vai gāzes kompānija būtu gatava pirkt cita piegādātāja gāzi, nevis no "Gazprom". Ješinska atbildēja: "Ja šī gāze būs lētāka, kāpēc ne?"

Tāpat Spiridonovs norādīja, ka ASV gāzi nepirks Latvijas valdība, tāpēc būtu lietderīgi, ja sarunās par ASV gāzes importu iesaistītos arī Latvijas uzņēmēji. "Premjeres nesenās vizītes laikā ASV jau tika veidoti kontakti ar ASV partneriem, kuri ir pauduši gatavību sarunām," sacīja Spiridonovs.

Kā ziņots, Baltijas valstīm nespējot vienoties par labāko valsti reģionālam Eiropas Savienības finansētam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, Eiropas Komisija piesaistīja konsultantus "Booz&Company". Konsultanti savā ziņojumā norādīja uz vairumu priekšrocību, termināli būvējot Igaunijā, kā arī uzsvēra vairāku citu projektu nozīmi gāzes piegādes jomā. Līdzīgi ieguvumi tika minēti arī scenārijam, ja terminālis tiktu būvēts Somijā.

Savukārt Lietuva Klaipēdā ceļ savu sašķidrinātās gāzes termināli, kas sāks darbu nākamā gada sākumā.