Jāpilda valdības lēmums par centralizētā eksāmena ieviešanu fizikā un ķīmijā, uzskata LTRK  (25)

Izvērtējot darba devēju pieprasījumu pēc jauniem inženieriem un šo speciālistu piedāvājumu darba tirgū, Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padome jau pērn augustā nolēma uzturēt spēkā prasību par obligātu centralizēto eksāmenu dabaszinātnēs (matemātikā, fizikā un ķīmijā) noteikšanu vidējās izglītības ieguvei Latvijā.

"Centralizēts eksāmens fizikā vai ķīmijā ir solis pretim eksaktajās zinātnēs erudītākam un darba tirgū pieprasītam darbiniekam," uzsver LTRK padomes loceklis, Eksporta padomes priekšsēdētājs un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs, atzīmējot, ka līdz šim Latvijā nepietiekami tikusi pievērsta uzmanība eksakto zinību apguvei.

"Neapgūstot fiziku, ķīmiju, daudzās ražojošās nozarēs darbu neatrast," skarbo realitāti raksturo Bergs, akcentējot, ka ar steigu jāķeras arī pie dabaszinātņu skolotāju sagatavošanas un eksāmenu satura pārskatīšanas, jo tas sen vairs neatbilst mūsdienīgam mācību procesa prasībām."

"Loģiskas domāšanas pamats ir matemātika, pasauli nevar izprast bez fizikas apguves," uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš, atzīmējot, ka "nevar apzagt nākamās paaudzes jau skolas vecumā, neveicinot dabaszinātņu apguvi!"

"Valsts pienākums ir nodrošināt ikviena indivīda spēju ilgstoši domāt, strādāt disciplinēti un spēt orientēties nestandarta situācijās," akcentē biznesa augstskolas "Turība" valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, uzsverot, ka bez fizikas un ķīmijas apguves šīs Latvijas tautsaimniecībai tik ļoti nepieciešamās prasmes skolēni iegūt nevar.

"Inženieriem ir jāspēj strādāt precīzi, darbs ir ilgstošs un paviršības nepieļauj. Latvijas darba tirgū visvairāk trūkst tieši šādu speciālistu. Fizikas un ķīmijas zināšanas un to iegūšanas process ir būtisks jebkuram neatkarīgi no tā, kurā jomā cilvēks gatavojas strādāt; nepieciešams plānveidīgi strādāt pie fizikas un ķīmijas zināšanu, prasmju līmeņa paaugstināšanas, sākot jau ar zināšanām matemātikā jaunākajās klasēs, mācību saturu, skolotāju kvalifikāciju utt. Eksāmens ir nepieciešams kā motivējošs faktors, taču vairāk kā indikators, kas parāda esošo zināšanu līmeni salīdzinājumā ar nepieciešamo," uzsver Baumanis.

Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas valdes loceklis Ilmārs Osmanis savukārt norāda, ka ik gadu vidēji par 500 sarūk skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot patlaban neobligātos centralizētos eksāmenus dabaszinātnēs, potenciāli aizvien samazinās arī viņa pārstāvētajā nozarē darbam kvalificētie speciālisti, un tas notiek nevis augstskolā, bet jau vidusskolas solā.

Kā ziņots, janvārī valdība nolēma papildināt vidusskolēnu centralizēto eksāmenu sarakstu ar vēl vienu izvēles eksāmenu ar nosacījumu, ka šis papildu izvēles eksāmens ir vai nu fizikā, vai ķīmijā. Patlaban vidusskolēniem ir jākārto četri centralizētie eksāmeni - latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā.

Kā ziņots, šonedēļ izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V) intervijā LNT paziņoja, ka obligātā centralizētā eksāmena fizikā un ķīmijā nebūs, kamēr viņa vadīs IZM. Druviete arī izteicās, ka kopumā nav centralizēto eksāmenu idejas aizstāve. Politiķe skaidroja, ka, ieviešot centralizētos eksāmenus, bijusi doma, ka tie kalpos arī kā daļa no iestājeksāmeniem augstskolās, taču ne vienmēr tā ir un augstskolas eksāmenus bieži neņemot vērā, piemēram, eksakto novirzienu mācību programmās ne vienmēr tiekot prasīts, lai būtu nokārtoti arī attiecīgi centralizētie eksāmeni vidusskolās.